Vīrieši par #bodypositive

Par BodyPositive kustību gan Latvijā, gan pasaulē lielākoties runā sievietes. Pārsvarā vīriešu sabiedrībā, kā jau šķietami stiprajam dzimumam, pieņemts par to nerunāt. Nerunāt ne par celulītiem, ne vēderiem vai kādām citām fiziskām nepilnībām. Reizēm tie gluži tāpat kā sievietes cieš no dažāda rakstura kompleksiem, kas saistīti ar viņu fizisko formu. Iespējams tā ir kaut kāda vīriešu sabiedrības iekšējā tolerance, varbūt apspriedes notiek zem četrām, un kungiem neviens no draugiem nejautā – kad tad tu saņemsies un nometīsi svaru? MoreThanSize aicināja drosmīgus vīriešus uz sarunu par ķermeņa standartiem vīriešu pasaulē, kā arī aicināja pievienoties dāmām, kuras drosmīgi piedalījās MoreThanSize drosmīgajā kampaņā, aicinot sievietes dzīvot bez kompleksiem.

Pasaulē tiek daudz runāts par dubultajiem standartiem, par nevienlīdzīgo attieksmi pret cilvēkiem ar atšķirīgām ādas krāsām, par attieksmēm pret atšķirīgo. Ikvienā laikmetā ir pastāvējuši skaistuma ideāli, pagātnē tos radīja un faktiski diktēja monarhi, mūsdienu sabiedrībā – mode un produktu mārketings. No plakātiem mums smaida atlētiski vīrieši un tīrību mīlošas mājsaimnieces. Apzināti tiek radīti priekšstati par to, kā jādzīvo dzīve, kā jāizskatās. Tiek kultivēti gan vizuālie, gan dzīves stila standarti. Sievietēm tiek stāstīts, ka viņu ideālie parametri ir 90-60-90, turklāt vīrietim noteikti jābūt atlētiskam.

Morethansize lūdza dažiem no fotosesijas dalībniekiem un bodypositive kustības piekritējiem dalīties savos viedokļos, atbildot uz jautājumiem.

Pastāv viedoklis, ka sievietes vīrietī meklē spēcīgu muskuļainu Alfa tēviņu, no kura varētu laist pasaulē spēcīgus pēcnācējus. Ko Tu par to domā? Vai Tev ir bijuši kompleksi saistībā ar savu vizuālo izskatu? Kā Tu vērtē BodyPositive kustību Latvijā un pasaulē? Vai  figūras izmēram ir nozīme partnera izvēlē? Vai forma nosaka saturu? Ko Tu domā par sabiedrībā kultivētajiem skaistuma ideāliem attiecībā uz sievietēm?

Mārtiņš:

Viedoklis par tā saucamo alfa tēviņu un mātīti, manuprāt, ir radies iespējams jau akmens laikmetā vai pat senāk. Tie ir dzīvnieciski instinkti, kuri tādā vai savādākā veidā ietekmē mūs arī šodien. Esmu pārliecināts, ka, piemēram Āfrikā, ciltīs, partnera izvēle notiek visai primitīvā veidā. Civilizētajā pasaulē, kā mēs to saucam, sabiedrībā ir radīti standarti un skaistuma ideāli, tieši šī iemesla dēļ daudzi no mums partnerus izvēlas savādāk: ģērbšanās stils, sociālais un materiālais stāvoklis, izglītība, izskats u. t. t. Tiek “iepotēts” jau bērnībā, kādiem ir jāizskatās mūsu draugiem, no kādas sabiedrības viņiem ir jānāk, kā arī kādas otrās pusītes mums ir jāizvēlas. Manuprāt, partneris ir jāizvēlas pēc sajūtām, smaržas, tieksmes un simpātijām. Jo kas patīk man, nenozīmē, ka patiks arī Andrim, Jurim un Pēterim, katrs izvēlas savu partneri pēc saviem kritērijiem, vai tie ir savi vai sabiedrības radīti. Skolas gados esmu pats kompleksojis par to, ka esmu pārāk tievs, man ir lielas ausis un neesmu tik glīts kā Emīls. Tie gan bija manis paša radīti kompleksi, jo tā laika tīņu žurnālus rotāja Amerikāņu aktieri un mūzikas zvaigznes, kuri šķietami izskatījās perfekti. Tikai sasniedzot divdesmit gadu slieksni, sapratu, ka tās ir tikai manas iedomas un esmu tāds, kāds es esmu, iemācījos pieņemt, ka neesmu muskuļots alfa tēviņš vai arī Breda Pitta, Džeimsa Bonda vai Deivida Bekhema līdzinieks, un man to nemaz nevajag, katrs esam individuāls un perfekts. Par negatīviem komentāriem savā virzienā grūti spriest, neesmu skaļi dzirdējis. Runājot par figūras izmēru partnera izvēlē, katram ir savs, citam patīk tievas, citam apaļas, vēl citam “plus size” meitenes, tāpat ir krūšu vai dibena formu un izmēru, katram savi, tā teikt, ideāli, un no tiem nevajag baidīties tikai tāpēc, ka sabiedrības standarti ir 90-60-90. Manuprāt, apaļās un “plus size” meitenes ir seksapīlākas, kā arī labākas gultā, protams, katram viedoklis atšķiras. Vai forma nosaka saturu? Noteikti nē. BodyPositive kustība ir apsveicama, parādot apkārtējiem, ka ir arī citāda izskata cilvēki, nevis tikai tādi, kā uz žurnāla vākiem vai MTV videoklipos, un BodyPositive kustība noteikti nemotivē cilvēkus “rīt” vai kļūt “resniem”, kā daži to uzskata, bet gan mest pie malas kompleksus un baudīt dzīvi!

Jānis:

Ir, protams, dažādi, gan no vīriešu puses, gan no sieviešu puses. Ir cilvēki, kuri meklē sev blakus skaistu fasādi ar pilnīgu tukšumu, bet tas ir pilnīgi cits stāsts. Man arī ir nācies saskarties ar kompleksiem un negatīviem komentāriem redzes dēļ, bet es centos to laist gar sevi, kas, protams, nav tas vieglākais, ko varētu aizmirst vai pavisam ignorēt. Tā kā sāku strādāt jau no 15 gadu vecuma un 16 gados nopirku pirmo mašīnu, lai ātrāk izbraukātu skolu un darbu, tad protams mainījās situācija un atkal varēja izvērtēt, kuri ir mantkārīgie un kuri nemaina savu attieksmi. Tad pašam ienāca prātā doma, kuru sāku visiem komentētājiem teikt “Vai Tu esi gatavs saņemt uz savu pusi vērstus apvainojumus, ja Tev dzīves laikā kaut kas mainīsies izskatā vai veselībā?” un ar šo ļoti daudzus izmainīju. Nezinu vai tikai pret sevi vai arī citiem, bet rezultāts likās labs. Skaistuma etalons sabiedrībā, kurš ir ielikts rāmīšos, par to var mūžīgi diskutēt, jo cik cilvēku, tik viedokļu. BodyPositive ir beidzot tas, kas varētu graut figūru un izskata ideāla, iedomāto tēla standartus (diemžēl ne visiem). Manu dzīvi tas ietekmē tikai tik, ja sieva jūtas neērti, bet cenšos teikt patiesos vārdus sievai. Pārējie uzskati par ideālu man ir vienalga, jo, lai arī kas dzīvē notiktu un mainītos, es apprecēju cilvēku, lai būtu kopā nevis tikai tukšu fasādi. Un ceru, ka pēc iespējas vairāk cilvēku aizdomāsies par to, ka neviens nezina, kas var notikt ar viņu pašu, un, vai tas otrs cilvēks nemainīs savas domas par viņu.

Kaspars:

Es uzskatu, ka sievietes patiesībā meklē vīrieti, ar kuru viņas var justies komfortabli un droši. Tas, ka meklē muskuļainus vīriešus, tas tiešām ir tikai stereotips, kas ir iegājies cilvēku domāšanā. Ar kompleksiem es nekad neesmu saskāries, jo es esmu es un esmu unikāls. Esmu dzirdējis, ka citi saka “Ak, kāds Tu tievs, drošvien spēka arī nav!”, bet tas mani galīgi neuztrauc, jo mans ķermenis ir mana darīšana un darbiem ļauju runāt pašiem par sevi. BodyPositive kustība ir tiešām lieliska, jo katrs no mums ir savādāks, tātad unikāls, un tas ir ļoti labi, par sevi ir jāpriecājas. Nevajag uztraukties par to, ka esi pārāk tievs vai resns, krūtis par mazu vai muskuļi neizspiežas, tas ir tikai modes, tāds kā uzspiests etalons. Ja nebūs muskuļi vai noteiktas formas, Tu neskaities skaists. Tās ir pilnīgas muļķības, jo katrs mēs esam skaists savā unikālā veidā un par to ir jāpriecājas. Dzīve ir par īsu, lai uztrauktos par tādām lietām. Katram ir jāmīl sevi un jādomā pozitīvi par sevi, tad arī viss būs labāk.

Atis:

Manuprāt, drīzāk sieviete meklē veiksmīgu un ar galvu uz pleciem vīrieti. Pie izskata vienmēr var piestrādāt. BodyPositive var daudziem palīdzēt, cilvēkam ir jāsaprot, ka konfektes papīrītis neko neatklāj par saturu. Pats galvenais, lai cilvēki jūtas labi, neskatoties uz saviem kilogramiem, jo izskats neko neliecina par pašu cilvēku.

Deniss:

Bērnībā, kad biju pufīgs pusaudzis, mani brālēni, kuri palika ar mūsu ģimeni vasaras namā, bija smējušies un apcēluši mani par ārējo izskatu. Rādās kompleksi, un es kautrējos peldēties un izbaudīt vasaru bez t-krekla. Pārdzīvoju tik ļoti, ka mani vecāki, kuri mani iedrošināja un mierināja, ir aizveduši mani pie endokrinologa, kas tikai apliecināja vecāko teiktu, kas tas pāries ar pubertāti. Tā arī notika, pēc 15 sāku strauji augt un 19 gadu vecumā biju super tievs, kas robežojās ar anoreksiju, jo man parādījās azarts, cik vēl es varētu būt tievāks. Proti, šo visu kurināja bērnības komplekss.

Kad atradu sabiedroto, lēnītēm sāku uzņemt masu. Nonācu gay fat fāzē, kad geju sabiedrībā kļuvu par resnulīti, biju saņēmis vairākus niecinošos komentārus no tuviem draugiem, ka pupi par lielu, riepa jeb peldriņķis veidojas un u. t. t. Bija diezgan nepatīkami un tie apsaukumi mani nemaz nemotivēja vingrot vai tievēt. Proti, tikai tagad apzinos, ka tie draugi paši bija nelaimīgi. Tas ir diezgan aktuāli geju sabiedrībā, īpaši ar Grinder un citu hooking up aplikāciju parādīšanos – veidojusies ilūzija, ka ir milzīga izvēle un ka noteikti vajadzētu vērtēt pēc ārēja izskata un, ja tev nav 6-paka un torss no MensHealth, nav pat vērts uzsākt “sarunu”. Liekas dīvaini, kā iekš minoritātes ir tādā milzīga izslēgšana, kura veido vēl lielāku izmisumu. Ilgu laiku biju vientuļš, “resns” un nelaimīgs. Pēc tam saku tievēt un vingrot, esmu sasniedzis labus rezultātus, taču no draugiem komplimentus tā arī nesadzirdēju, bet man bija vienalga. Viss, par ko rūpējos, ir otras pusītes meklēšana. Arī izdevās atrast, bet tas bija ne  mana fiziska izskata dēļ.

Tagad atkal esmu “resns”, bet diezgan laimīgs un attiecībās. Es pārliecināts, ka BodyPositive ir lieliska kustība. Tas nav tikai par lieku svaru, tā atbrīvo sabiedrību no stigmām un dod iespēju laimei, ļauj mums visiem redzēt tālāk par pumpaino seju vai wheelchair. Nenoliedzami, sabiedrība vienmēr būs standartu un stereotipu varā, taču ja mūsdienas vērtība ir unikalitāte, tad es nemeklētu laimi šablonos. Par spīti tam visam, es tomēr grasos mazliet notievēt un beidzot uzsākt vingrot tieši veselības dēļ.

foto: Sofija Lukjanska, vide: Jaunā Teika, īpašs paldies fotosesijas galvenajiem varoņiem un RESERVED zīmola atbalstam!

Leave a comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.