Es Laini atceros no skolas laikiem. Pazīstamas nebijām. Vienu dienu netīšām atradu viņas Instagram profilu un nodomāju – re kur Laine! Tas vēl bija laikā, kad ikdienā gaļu un piena produktus biju izslēgusi no savas ēdienkartes un ļoti cerīgi skatījos vegānisma virzienā. Tāpēc uz viņu skatījos kā uz dievu. Tagad, kad nu atkal esmu visēdājs, uz Laini skatos citādi. Nu tā īpaši. Man liekas, ka viņai ir ko teikt. Un pēc šīs intervijas sapratu kāpēc. Un kas viņai sakāms.
Laine ir vegāns.
Laine ir plaukstošs vegāns.
Vegānisms Laini iemācīja mīlēt sevi un savu ķermeni, neskaitīt kalorijas, bet gatavot ar prieku. Un vispār iemācīties gatavot! Nu viņa pati rada savas unikālās receptes ar ko dalās blogā The Thriving Vegan. Turpat viņa dalās arī ar dažādiem vegāniem un saprātu meklējošajiem noderīgiem ieteikumiem un pārdomām par to kā justies labi savā ķermenī.
Kad un kādēļ mainīji diētas paradumus?
Pirms vairāk kā 6 gadiem biju apsēsta ar notievēšanu un man bija ļoti “neveselīgas” attiecības ar ēdienu. Mēdzu sevi mocīt ar visādām diētām un visas no tām beidzās neveiksmīgi. Tajā laikā vienā dienā nejauši uzgāju informāciju par svaigēšanu un pieņēmu 30 dienu raw vegan challenge ar motivāciju zaudēt svaru.
Svars nudien pazuda dažu nedēļu laikā un papildus tam visam nāca milzum daudz enerģija. Šīs diētas laikā paralēli studēju 1. kursā Valmierā, atceros, ka cēlos 6 no rīta, mācījos, biju aktīva. Tā mans 30 dienu challenge izvērtās pus gadā.
Svaigēšana, manuprāt, it īpaši ziemas laikā latvietim ir ļoti nepraktiska. Tāpēc arī to atmetu, bet biju vēl vegāns nākamo pus gadu. Pēc tam mana diēta staigāja un pabiju arī veģetāriete, ēdu zivis.
Ceļš līdz vegānismam ir bijis ļoti līkumains un ir bijuši daudzi ietekmējošie faktori. 30 dienu raw vegan challenge sākumā man iedeva labu “kickstart” un es vispār sāku apzināt domāt par veselīgu uzturu (nevis tikai kaloriju skatīšanu). Pēc tam kādu laiku “meklēju sevi” visā ēdiena sfērā.
Pēc vairāku filmu noskatīšanās un grāmatu lasīšanas par un ap vides problēmām, komerciālo lopkopību un tās ētiskajiem aspektiem, sapratu, ka mani vērtību principi ir vistuvāki vegānismam. Pirms 2 gadiem ļoti pamazām un dabiski no veģetārietes kļuvu par vegānu. Vienkārši vienā dienā sevi pieķēru, ka jau labu laiku esmu pat nepiedomājot atteikusies no visiem dzīvnieku valsts produktiem.
Lai gan veselības faktors man joprojām diētā spēlē svarīgu lomu, mana motivācija pašlaik galvenokārt ir tieši ēdiena ietekme uz vidi un ētiskie faktori.
Kas bija pats grūtākais sākumā?
Saprast, ko lai vispār ēd. Tagad, protams, tas liekas smieklīgi, bet toreiz tā bija reāla problēma. Piemēram, pirms kļuvu par vegānu, nebiju nekāds lielais pupiņu ēdājs un sākumā bija jāizpēta visa lielā pākšaugu pasaule un jāsaprot, ka pastāv daudzas lietas, kas neaprobežojas tikai ar konservētiem zaļajiem zirnīšiem.
Pagāja arī laiks, līdz iemācījos gatavot. Nekad neesmu bijusi apveltīta ar pavāra dotībām. Es pat teiktu, ka biju pretējā grāvī. Bet pamazām, pamazām ēst gatavošanu patiesi iemīlēju un tad jau arī sāku eksperimentēt ar interesantākām receptēm.
Vēl diezgan smaga problēma kādreiz bija ēšana ārpus mājas. It īpaši, kad biju svaigēdājs. Bet tagad viss ir ļoti gāji uz priekšu un pat neatceros pēdējo reizi, kad man būtu problēmas atrast kaut ko vegānisku ārpus mājas. Ļoti daudzi restorāni piedāvā opcijas vai arī ar pavāriem var visu sarunāt.
Pastāsti par savu labsajūtu – vai tā ir uzlabojusies? Varbūt Tavs organisms saka to pašu un ir reāli uzlabojusies Tavs veselības stāvoklis? Un vai ir kaut kas, ko nav izdevies uzlabot vai varbūt ir pasliktinājies?
Pirms kļuvu par vegānu, man nebija veselības problēmu, tāpēc šo sfēru ir grūti salīdzināt. Noteikti varu teikt, ka ir daudz enerģija – vairāk, kā pirmstam. Pagājušogad noskrēju savu pirmo pusmaratonu un viens no nākamajiem mērķiem ir noskriet pilno maratonu.
Protams, visi liekie kilogrami arī pazuda (pat īpaši pie tā nepiedomājot).
Īsti nav slikto lietu. Kā vienīgo varu minēt to, ka atklāju savas ādas “nepatiku” pret augļiem. Pirms nebiju vegāns, to tā nemanīju, bet tagad, ja dienas laikā saēdos daudz augļus, sametās pumpas. It īpaši no banāniem! Bet tā ir tāda nianse, kuru ņemu vērā un ar augļu ēšanu nepārspīlēju.
Vai Latvijā vari atrast visu vajadzīgo, vai ir kāda kāre pēc produktiem, ko vegānisms neapmierina?
Es pati ēdu diezgan vienkārši un Latvijā varu atrast visu, kas nepieciešams. Pēc vairākiem produktiem, piemēram, tahini, sausajām rauga pārslām, tempeha un citiem, ir jāiet uz specializētajiem veikaliem (Biotēka & Dabas Stacija ir mani iecienītākie).
Bet ir daudz lietas, kuras var arī nopirkt piemājas Rimi – riekstu sviestus, augu pienus, tofu un, protams, visu no augļu, dārzeņu un pākšaugu valsts.
Vasarā maksimāli daudz cenošos iet uz tirgu pēc visa svaigā un vietējā.
Daudzi uzskata, ka vegānisms nenodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, vai Tu lieto kādus vitamīnus vai uzņem visu organismam nepieciešamo ar pārtiku?
Esmu par uzturu diezgan daudz lasījusi, jo arī man sākumā likās, ka ar vegānismu var iebraukt “auzās”. Protams, ir savas lietas, kas jāņem vērā, bet kopumā īpaši neiespringstu, ēdu veselīgi un sekoju līdzi savai pašsajūtai.
Dienas laikā parasti skatos, vai uzņemu kaut ko no visām pārtikas grupām. Šī ir proporcija, pēc kuras aptuveni vados:
Piemēram, katru dienu man ir svarīgi uzņemt pilngraudus, jebkāda veida zaļos dārzeņus un lapu salātus (rukola, brokoļi, spināti u.c.), kādu augli, pākšaugus un pilnvērtīgas taukvielas (avokado, tahini, rieksti un riekstu sviesti).
Šis ēšanas koncepts man ir jau ļoti iegājies un nav pie tā vairs īsti jāpiedomā, plānojot ēdienreizes. Ļoti iesaku to pamēģināt arī visiem iesācējiem. Šāda veida shēma vismaz sākotnēji tev pasaka priekšā, kādās aptuveni proporcijās tev konkrētās pārtikas grupas vajadzētu ēst, lai uzņemtu optimālu daudzumu uzturvielu.
Dažreiz lietoju arī kādu no superfūdiem, piemēram, spirulinu (ļoti labs dzelzs avots), moringu (ļoti uzturvielām bagāta) un godži ogas. Vai arī mūsu pašu latviešu linsēklas, smilšērkšķus un skābētos kāpostus (super daudz vitamīns C). Superfūdi ir it īpaši noderīgi aukstajā sezonā, kad svaigie dārzeņi un augļi nav tik pilnvērtīgi.
Ir divi vitamīni, kurus lietoju un silti iesaku to daŗit visiem vegāniem – vitamīns D un B12. D ir saules vitamīns, un praktiski visiem latviešiem (arī ne-vegāniem) ir ar to problēmas. B12 ir atrodams tikai dzīvnieku valsts produktos. Ir daži fermentētie vegānu produkti (tempehs, natto), kuros ir B12, bet tad tie ir jāēd katru dienu un vēl tad nav īsti skaidrs, vai uzņemsi pietiekami daudz B12.
Vai ir mainījušies arī citi dzīves aspekti vegānisma ietekmē, ne tikai ledusskapja saturs?
Vegānisms man ir palīdzējis ieraudzīt tik ciešo saikni starp ēdienu, dabu, dzīvienkiem un visu ekosistēmu. Protams, ēdiens tāpat primāri paliek tas, kas manu ķermeni pabaro. Bet tagad zinu, ka ar katru šķīvja saturu atbalstu kādu mērķi vai vīziju – tieši tāpat kā to dara ikviens no mums, apzināti vai neapzināti.
Vairākas filmas un grāmatas par un ap vegānismu netieši aizskar arī ar ēdienu nesaistītu “sustainability” jeb ilgtspējas jautājumu. Kur un kādos apstākļos tiek ražots apģērbs, ko mēs valkājam? Cik daudz atkritumu mēs aiz sevis atstājam? Protams, neviens nav ideāls, arī es tāda neesmu, bet katru dienu cenšos spert mazus soļus pretim mazākam zemes resursu patēriņam.
Lēnām pāreju uz to, lai manā garderobē nebūtu dzīvnieku izcelsmes apģērbu un apavu. Ar apaviem ir vislielākā problēma, jo ir grūti atrast labas (un skaistas) “cruelty-free” alternatīvas.
Arī pērkot kosmētiku tagad izvēlos zīmolus, kuri netestē savus produktus uz dzīvniekiem. Mani mīļakie zīmoli ir Dr. Hauschka, Sante un Body Shop. Sākumā biju ļoti pārsteigta, ka joprojām tādi lielie zīmoli kā Loreal, Avon, Mac, Maybelline, Lancome un citi testē savus produktus uz dzīvniekiem.
Kas ir tās grūtības ar ko saskaries ikdienā? Piemēram, iepērkoties vai pusdienojot ārpus mājas.
Ar iepirkšanos un ēšanu ārpus mājas vairs nav problēmu – pie tā esmu pieradusi un jau zinu vietas, uz kurām iet, lai paēstu ārpus mājas.
Man, patiesībā, viena no lielākajām problēmām joprojām ir sociālais apekts. Ir bijušas daudzas situācijas, kurās man ir pieklājīgi jāatsakās no cilvēku pašceptajām kūkām vai jebkāda cita ne-vegāna ēdiena. Cilvēki dažreiz jūtas aizskarti. Un es viņu saprotu.
Tādu situāciju gan ir arvien mazāk, un ja skaidri zinu, ka ballītē vai ģimenes saietā būs trūcīgi ar vegāniem ēdieniem, pati sagatavoju kaut ko garšīgu līdzņemšanai.
Vai iesaki cilvēkiem iepazīties ar vegānismu un varbūt pat pamēģināt?
Noteikti iesaku. Man vegānisms pavēra jaunu pasauli un dzīve burtiksi apgriezās kājām gaisā. Radās jaunas intereses, parādījās motivācija un vēlme darboties par un ap ēdienu. Tieši tāpēc arī sāku rakstīt savu blogu un dalīties ar receptēm.
Tiem, kas vēlas pamēģināt vegānismu, 30 dienu izaicinājums ir labs veids, kā to sākt. Var, protams, dzīvnieku izcelsmes produktus izslēgt no ēdienkartes arī palēnām.
30 dienu laikā izvērtē, kā tu jūties. Un varbūt arī tev 30 dienu izaicinājums ievilksies daudz garākā un zaļākā piedzīvojumā. 🙂
Foto: Laine Rūdolfa