Zvārtes iezis
Zvārtes iezis ir viens no gleznainākajiem Devona smilšakmens iežu atsegumiem ne tikai Gaujas nacionālajā parkā, bet arī Latvijā. Te var iziet ierasto apļveida taku pāri straujai Amatas upei, uzkāpjot Zvārtes ieža kraujas virsotnē, no kurienes paveras patiešām skaistas ainavas.
Pie Zvārtes ieža ir labiekārtots stāvlaukums, atpūtas vietas, ugunskura vietas, telšu vietas, tualetes. Iepretim Zvārtes iezim atrodas arī apmeklētāju centrs, kur izveidota ekspozīcija par senajām raganu zintīm un derīgajiem augiem. Ap pakalnu apliecas taka “Meža mātes valstībā”, kur var iepazīt 18 koku un krūmu sugas un uzzināt, kas par tiem sacīts latviešu tautas ticējumos un paražās. Sena leģenda vēsta, ka Zvārtes iezis bijusi populāra raganu pulcēšanās vieta, bet blakus esošajā Raganu pļaviņā notikušas dažādas vellišķīgas aktivitātes un aktīva buršanās.
Veczemju klintis Vidzemē
Veczemju smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē ir visai neraksturīgs Latvijas balto kāpu piekrastes objekts – viļņi te ir izveidojuši līdz pat sešus metrus augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas koši sarkanas smilšakmens klintis ar nelielām alām un nišām. Klintis ir ar daudzveidīgu krāsu gammu – no pavisam gaišām līdz tumši sarkanām. Šis dabas piemineklis ietilpst Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Tālu jūrā redzami arī it kā stiprinieku samesti laukakmeņu vaļņi un krāvumi. Pie klintīm vasarā darbojas labiekārtots kempings, kur atpūsties un baudīt dabas tuvumu. Te ir maksas stāvlaukums. Ja nebaidāties no pastaigas, bez maksas auto var novietot kādā no Vitrupes stāvlaukumiem un pa pludmali sasniegt Veczemju klintis. Šīs vietas burvību novērtējuši arī latviešu kinorežisori, un te filmēti skati filmām “Ilgais ceļš kāpās” un “Vecā jūrnieka ligzda”.
Sietiņiezis
Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā. Tā kraujas augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu, aptuveni 2 km lejpus Liepas ieža. No Sietiņieža dienviddaļas paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senieleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus.
Sietiņieža Velnala un Velna papēdis
Smilšakmens atseguma dienviddaļa atrodas tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa ir apaugusi ar krūmiem un kokiem, tādēļ klintis no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām līdz 15 m augsta. Iezī ir daudz dažāda platuma plaisu, senāk te atradās Latvijas dižākā dabiskā arka, kas sabruka 1975. gada vasarā. Tai līdzās ir Sietiņieža Velnala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Ir arī Velna papēdis – plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļūt par smilšakmens stabu.
Līču-Lanģu klintis
Lieliskās Līču-Laņģu klintis ir unikāla kilometru gara klinšu siena, kas ir īstens dabas brīnums šajā reģionā. Klintīs ir vairākas alas, un Laņģu ala ir aptuveni 50 metrus gara, kādas ir diezgan reti sastopamas Latvijā. No Līču-Laņģu klinšu piekājes izplūst ~20 avoti, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m), un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no iepriekšminētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču-Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Netālu no tās atrodas 7 m garā Augšala un ļoti šaurā, 12 m garā Apakšala. Līču-Laņģu klintis ir iecienīts tūristu apskates objekts. Uz tām ved labiekārtota, marķēta taka no Liepas ciema.
Ērgļu klintis
Lai gan klintis lepojas ar cēlā putna ērgļa nosaukumu, tomēr tāds tām dots tikai iepriekšējā gadsimtā. Ilgi tās dēvētas nevis par Ērgļu, bet gan par Ērģeļu klintīm, jo sena teika vēsta, ka atbalss pret šīm klintīm skanējusi plaši kā ērģeles.
Sena teika vēsta, ka upe Gauja tik daudz dažādus interesantus un skaistus līkumus sametusi, jo dzinusies pakaļ lapsai, kas dzērusi ūdeni Alauksta ezerā! Lapsa skrējusi līkloču, lai aizbēgtu, bet Gauja metusies pakaļ tādiem pašiem līkumiem. Tā nu upe plūst kā daiļa lente cauri zaļo mežu biezokņiem un veido pirmatnības sajūtu pielietas dabas ainavas.
Mērojot Ērgļu klinšu pastaigu takas, iespējams uzzināt vairāk par skaisto un seniem stāstiem apvīto Gaujas upi, interesantajiem augiem un šeit mītošajiem putniem.
Sarkanās klintis un Rūcamavots
Pastaigas gar Sarkanajām smilšakmens klintīm un avotiņiem, kas mutuļo klinšu pakājē, ir izziņas pilns piedzīvojums ar romantisku noskaņu!
Sarkanās klintis ir noslēpumaina un romantiska vieta mīlniekiem, kas savu vārdu ieguvusi pateicoties sarkanīgajiem iežiem. Kā zināms, sarkanā ir mīlestības un dzīvības krāsa.
Senās klintis omulīgi iekārtojušās mežu ieskautās Gaujas upes labā krasta nogāzē, kur stiepjas vairāku simtu metru garumā. Klinšu smilšainā josla pārtrūkst vien vidusdaļā, kas sadala iespaidīgās klintis divās daļās.
Sarkanās klintis ne tikai pārsteidz ar neparasto krāsu un klinšu robojumu, bet arī ar dzidrajiem avotiņiem.
Lustūzis un pagraba alas Līgatnē
Līgatnē dabas baudītājiem vērts apmeklēt ne tikai dabas takas, Vienkoču parku, Karošu darbnīcu, bet vēl kaut ko neparastāku – pagrabalas. Vietējie iedzīvotāji runā, ka tādu visā Līgatnē esot ap 300. Lielākoties šie pagrabi gan nav veidojušies dabīgi – cilvēki tos izkaluši rūsganajās smilšakmens klintīs un izmanto pavisam praktiskiem mērķiem. Daudzas no tām ir pat vairākus metrus garas.
Tikai divās vietās tās ir brīvi apskatāmas. Pārējās vietās apskate notiek gida pavadībā, iepriekš piesakoties ekskursijai. Tas tādēļ, ka šīs vietas ir salīdzinoši bīstamas, kā arī vienlaicīgi tikai noteikts skaits cilvēku tās drīkst apmeklēt, lai nenodarītu pārāk lielus postījumus. Pašā Līgatnes centrā atrodas smilšakmens klints – Lustūzis. Šajā klintī ir izveidotas gan alas, gan arī pagrabi, kuri iedzīvotājiem kalpo kā personīgo lietu glabātuve. Pirmie pagrabi veidoti aptuveni 18. gadsimta vidū, galvenokārt praktiskām vajadzībām. Interesanti ir tas, ka šeit pagrabalas kaltas pat divos līmeņos. Vienā no aliņām ir izveidots vīna veikals un vasarā arī neliela kafejnīca. Tiem, kas vēlas baudīt mājās gatavotu vīnu un sajusties mazliet kā senajos laikos – šī vieta ir kā radīta. Sveču gaismā iespējams baudīt vīnu un lūkoties uz gleznaino apkārtni.
Foto: publicitātes materiāli
