90% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka miegs ir svarīgākais viņu labsajūtai, tomēr puse atzīst, ka cieš no hroniska miega trūkuma. Lietuvā no miega trūkuma cieš tikai 30% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 40%, ierindojot Latvijas iedzīvotājus pēdējā vietā Baltijas valstīs, secināts IKEA veiktajā aptaujā*. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iemieg 10 līdz 30 minūšu laikā, kā galveno iemigšanas traucēkli minot domāšanu par darbu (60%).
Darbs un televizors – biežākie miega zagļi
Miega trūkumu visvairāk izjūt jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam: aptuveni 70% no viņiem apgalvo, ka regulāri cieš no miega trūkuma, un procentuāli tikpat daudz senioru apgalvo, ka ikdienā jūtas labi izgulējušies.
“Interesanti, ka dažādās vecuma kategorijās varam novērot citādu attieksmi pret miegu – kamēr jaunākie respondenti saka, ka miegs ir viņu dzīves bauda, seniori apgalvo, ka viņiem gulēšana ir vienkārši fiziska nepieciešamība. Kā galvenie miega zagļi tiek minēti darbs (45%), televizora skatīšanās (34%), mājasdarbi un rūpes par bērniem (33%),” atklāj B. Freija.
Tikmēr ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons uzskata, ka mūsdienās miegs tiek uztverts pārāk vieglprātīgi.
“Miegs ir cilvēka dzīves vitāli nepieciešama sastāvdaļa, tomēr mūsdienās cilvēki cenšas pielāgoties tā pastāvīgam trūkumam, taču miega bads var izraisīt pat personības izmaiņas, un tas ietekmē garīgo un fizisko veselību. Tas ir tikai laika jautājums, kad hronisks miega trūkums novedīs pie nervu sabrukuma un nopietnām veselības problēmām,” brīdina eksperts. Viņš uzsver, ka nelielas personības izmaiņas, straujas garastāvokļa un enerģijas svārstības un aizmāršība, ir pirmie signāli, ka organismam trūkst miega un atpūtas. Ilgstošs miega bads var beigties pat ar depresiju, dažādiem fizioloģiskiem traucējumiem un citām nopietnām veselības problēmām.
Guļamistaba – pati svarīgākā un pati ignorētākā vieta mājās
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (83%) apgalvo, ka guļamistaba ir viena no svarīgākajām vietām mājās, ierindojot to uzreiz aiz virtuves un vannasistabas, tomēr paradoksāli, ka šai telpai velta vismazāk rūpju.
“Pētot Latvijas iedzīvotāju mājokļu iekārtojumus, esam secinājuši, ka guļamistaba nereti pilda mantu noliktavas funkciju, nemaz nerunājot par vājo apgaismojumu un citu risinājumu trūkumu, kas varētu pārvērst guļamistabu par pilnīgi funkcionālu un reprezentatīvu telpu,” stāsta IKEA interjera dizaina nodaļas vadītāja.
Saskaņā ar B. Freijas teikto Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar Baltijas valstu kaimiņiem ir vismazāk apmierināti ar savu guļamistabu. Apmēram 40% lietuviešu un igauņu neko nevēlētos mainīt savā guļamistabā, bet Latvijā tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu respondentu ir pilnībā apmierināti ar savu guļamistabu.
“Ja būtu tāda iespēja, tad pirmā lieta, ko Latvijas iedzīvotāji iegādātos savai guļamistabai, būtu gulta, tomēr mēs redzam, ka telpā ir arī citas zonas, kur nepieciešamas tūlītējas izmaiņas. Higiēnas speciālisti iesaka spilvenus mainīt ik pēc 2–3 gadiem, lai nodrošinātu nepieciešamo tīrību un komfortu, tomēr aptaujas dati liecina, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs guļ uz novecojuša spilvena. Turklāt gandrīz 10% respondentu apliecināja, ka viņu spilveni ir vecāki par 10 gadiem,” atklāj IKEA pārstāve.
Daudz labāka situācija ir ar matračiem, kam arī liela nozīme miega kvalitātes nodrošināšanā.
Estētika un stils Latvijas iedzīvotājiem ir pats svarīgākais
Aptaujas rezultāti liecina, ka 70% respondentu, īpaši sievietes, ir gatavas savā guļamistabā veikt uzlabojumus. Visvairāk respondentu savā guļamistabā vēlas mazāk mantu (27%), izmainīt vispārējo noskaņu telpā (27%), pārbīdīt mēbeles un nomainīt apgaismojumu (21%).
Uz jautājumu par to, cik daudz naudas būtu nepieciešams izsapņotās guļamistabas iekārtošanai, lielākā daļa aptaujāto atbildēja – vairāk nekā 1500 EUR, taču reālā summa, ko viņi varētu atļauties ieguldīt guļamistabas uzlabošanā, ir līdz 200 EUR.
“Lielākā daļa uzskata, ka izmaiņas guļamistabā ir liels un dārgs projekts, bet patiesībā tās noskaņojumu un pamatlietas var uzlabot, iztērējot mazāk nekā 200 EUR. Par pāris eiro var iegādāties tekstilizstrādājumus un dekoratīvās spuldzes, kas radīs mājīgu noskaņu. Par 40 EUR var tikt pie skaistiem naktsgaldiņiem, un neliela kumode maksā 30 EUR. Izmaiņas nemaksā dārgi, tomēr to īstenošanai nepieciešama apņēmība,” saka Baiba Freija.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem, izvēloties jaunas mēbeles, vissvarīgākais ir komforts, cena un stils, bet lietuvieši un igauņi vairāk uzmanības pievērš tieši mēbeļu materiāliem, ietekmei uz veselību un mēbeļu izturībai.
IKEA filozofija – vienmēr pieejams: dzīvoklis rosīgai ģimenes dzīvei
Dzīve nekad neapstājas. Īpaši, ja dzīvo pilsētas dzīvoklī, un ģimenē ir dažāda vecuma bērni. Vai ir iespējams radīt tādu mājokli, lai visi justos apmierināti? Protams, ir!
Lielām ģimenēm ir daudz mantu, bet, rūpīgi plānojot mantu glabāšanu un izmantojot daudzfunkcionālas mēbeles, ir iespējams iekārtot mājokli, kur var pavadīt laiku gan kopā, gan vienatnē. “Mēs vēlējāmies radīt drosmīgu, rotaļīgu, modernu un funkcionālu mājokli četru cilvēku ģimenei un pierādīt, ka to iespējams izdarīt ar nelieliem līdzekļiem,” saka IKEA interjera dizaineres Emma Pēšsone Lāgerberja (Emma Persson Lagerberg) un Emīlija Jungberja (Emilia Ljungberg).
Jauno pavasara IKEA zīmola katalogu caurstrāvo košās krāsa, spilgtās krāsās veidoti, dažādi dekoratīvi un reizē funkcionāli elementi. Ieskaties šeit un iedvesmojies pārmaiņām!
