Cilvēks kā suga ir visēdājs. Mēs ēdam zāli un gaļu. Taču pastāv vairākas diētas, kam cilvēki pieturas veselības, uzskatu vai reliģisku iemeslu dēļ. Lielākās diētas ir: pescoveģetārisms, veģetārisms, vegānisms, svaigēdāji un paleo. Šīs ir diētas, ko cilvēki ievēro veselības vai pārliecības un uzskatu vadīti. Protams, pastāv arī vairāki atvasinājumi balstīti uz katra cilvēka izvēlēm. Sava unikāla diēta ir arī ebrejiem, islāmistiem un hinduistiem. Viņu diētas veidojušās reliģisku apsvērumu vadībā vairāku simtu, pat tūkstošu gadu laikā.
Pescoveģetārisms (Pescetarianism) piekritēji no sava uztura izslēdz dzīvnieku gaļu, izņemot zivis un jūras veltes. Šādu izvēli pamatojot ar ētiskiem, veselības vai reliģiskiem apsvērumiem. Tiek uzskatīts, un tas ir arī zinātniski pierādīts, ka zivju un jūras velšu anatomiskā uzbūve un psihe krasi atšķiras no zīdītājiem. Proti, jūras produkti neizjūt sāpes – tiem vienkārši nav neiropsiholoģiskās spējas izprast, kas ir sāpes. Tādēļ bieži pescoveģetārieši identificējas ar veģetāriešiem, lai gan tā nekādā ziņā nav veģetārisma forma. Bet šī diēta bieži kalpo kā pāreja uz veģetārismu. Tāpat pescoveģetārieši uzskata, ka gaļa nedod cilvēkam tam vajadzīgās vielas, gluži otrādi – tā baro ar vielām, kas pastiprina dažādas kaites, pretēji zivīm, kas bagātas ar omega 3, lipoproteīnu un vielām, kuras sniedz ieguvumus tavai veselībai. Pie līdzīgiem uzskatiem pieturās arī ebreji, ar noteikumi, ka zivs ir kosher un pāris hinduisma apakšgrupas.
Vegānisms (Veganism) sevī ietver atturēšanos no dzīvnieku valsts produktiem un blakusproduktiem. Par vegāniem cilvēki izvēlas kļūt vairāku iemeslu dēļ, bet principā trīs lielākie iemesli ir diētas izvēle, ētiski apsvērumi vai vides aizsardzība. Piederība kādai no šīm apakšgrupām nosaka vai vegānisms ietver tikai diētiskos ierbežojumus vai arī citu dzīvnieku valsts produktus, piemēram, ādas aksesuārus un zīdu. Pilnvērtīgs un sabalansēts vegānisms tiek uzskatīts par pilnīgi atbilstošu diētas izvēli jebkurā dzīves posmā, arī grūtniecības laikā vai jau no dzimšanas. Tāpat vegāni var būt izturīgāki pret vairākām hroniskām slimībām, piemēram, sirds saslimšanām. Sabiedrībā vegānisms popularitāti ieguva salīdzinoši nesen – 2010. gadā, kad Eiropas Parlaments apstiprināja atbilstošu marķējumu vegāniem pārtikas produktiem. Sāka atvērties arvien vairāk vegānismam veltītu pārtikas bodīšu un kafejnīcu, kas ātri ieguva popularitāti sabiedrības vidū. Populārāko vegānu vidū ir Pamela Andersone, Mailija Sairusa, Elija Goldinga, Prins un citi. Vegānisma apakšgrupa ir frutārisms, kura ietvaros lieto pārvsarā tikai augļus un reizēm riekstus un sēklas.
Interviju par vegānismu ar Laini Rūdolfu lasi – ŠEIT.
Paleo diētas (Paleolithic diet) piekritēji savā ēdienkartē iekļauj produktus, kas bija pieejami paleolīta laikmetā – ogas, augļi, dārzeņi, gaļa, rieksti un sakņaugi un izslēdz tādus produktus kā graudaugus, piena produktus, cukuru, alkoholu un citus. Šī ir diezgan kontroversāla diēta, jo nav skaidru pierādījumu, ka tā tiešām sniedz solīto efektu – svara kontroli, veselības uzlabošanu un metabolisma paātrināšanu. Tiek apgalvots, ka mūsdienu cilvēka organisms ir pielāgots mūsdienu pasaulei un tā gremošanas sistēma un organisms kopumā vairs nav pielāgots šāda veida diētai. Tāpat nav īsti skaidrs kas tad bija tie produkti, ko cilvēki lietoja paleolīta laikā.
Veģetārisms (Vegetarianism) šķiet ir cilvēkiem saprotamākā citas diētas izvēle. Tā ir diētas forma, kurā cilvēki atturas no gaļas visā tās izpratnē un bieži arī dzīvnieku blakusproduktiem, kas rodas dzīvnieku kaušanas procesā. Pastāv arī veģetārisma formas, kurās cilvēki lieto vai nelieto olas un piena produktus. Vēsturiski pirmās liecības par veģetārismu nāk jau no Antīkās Grieķijas laikiem. Tieši tāpat kā citu diētu ietvaros, arī veģetārieši uzņemas risku, ka nelietojot gaļu tie nespēs nodrošināt visas nepieciešamas uzturvielas un vitamīnus. Taču nav neiespējami to visu nodrošināt, ja tiek ieturēta sabalansēta un pilnvērtīga ar uzturvielām bagāta diēta. Populārāko veģetāriešu vidū ir Ādolfs Hitlers, Voltērs, Pols Makartnijs, Ļevs Tolstojs un citi.
Svaigēdāji (Raw veganism) savā ēdienkartē neiekļauj dzīvnieku valsts produktus un produktus, ko lieto, neapstrādā par 48°C augstākā temperatūrā. Pamatojums tik zemai termiskās apstrādes temperatūrai ir vienkārš: augstāka temperatūra izjauc mikroelementu balansu un aktivizē kaitīgu ķīmisko vielu izdalīšanos. Lielākā svaigēdāju diētas problēma ir vitamīna B12 līmeņa uzturēšana, ko visbiežāk uztur ar uztura bagātinātāju palīdzību.
