Morethansize fotoprojekts – mīli sevi bez nosacījumiem!

Bērni ir patiesi. Tie runā un domā īsti, un savos vārdos, ko velta mammām, nemelo. Viņi mīl no visas sirds un bez nosacījumiem. Bez nosacījumiem, kādai būtu jābūt viņu mammai. Lielai, mazai, ar celulītu vai bez tā. Ar strijām vai sešpaku. Viņi mīl savas mammas pa īstam. Aizvadītajā gadā tapa Morethansize foto projekts “Sieviete – mamma”. Projektā līdzdalību ņēma mammas, kuras lepojas ar saviem bērniem un ciena savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Mammas, kuras no visas sirds ir bodypositive un zina, ka katrā dzīves posmā ir savs ķermeņa svars un forma. Mammas, kuras  iestājas par to, ka ikviens ķermenis ir neatkārtojams un skaists tāds, kāds tas ir.  Mēs lepojamies ar mūsu fotosesijas varonēm un viņu atvasēm. Dāmas – Jūs esat kolosālas! Paldies par dalību šajā foto stāstā!

Annija:

Gadiem ejot, es arvien vairāk domāju par sevis pieņemšanu, par to, ka es jūtos labi savā ādā. Ir vieglāk atrast nepilnības un, skatoties uz sevi spogulī, nemitīgi piekasīties pie kaut kā. Tā kā tāda hiēna aprejot sevi. Un pie kā tas mani novedīs? Pie tā, ka es sevi vairāk nicināšu, un tā sajūta ir riebīga. Kas ir tas, ko es gribu redzēt spogulī? Tā nebūt nav sešpaka vai kājas bez celulīta un dibens, pie kā perfekti strādāts. Es gribu redzēt sevi smaidot un ir arī jārūpējas par savu ķermeni. To, kā tu to dari, tas ir atkarīgs no tevis pašas, galvenais to darīt. Es vēlos iemācīt bērniem to, cik labi ir justies savā ķermenī. Lai viņi mīlētu sevi un rūpētos par to. Es mīlu savu ķermeni. Esmu veiksmīgi iznēsājusi divus veselīgus bērniņus, apmeklēju dejas, eju vasarās garos pārgājienos, un visu šo es drīkstu! Un visu šo man atļauj ķermenis. Ir jāmīl sevi. Ja sakārtos savu iekšējo pasauli, tad arī ārēji sevi mīlēt nebūs grūti. Jāsadzen tie tarakāni krātiņa, ja mīlēsi sevi, nu tad arī apkārtējie tevi mīlēs.

Agnese:

Mirklis, kad saprotu – nost ar citu standartiem! Šādos brīžos tiešām ir vienalga, cik tev tie centimetri un kilogrami. Prieks, bēdas, ciešanas, asaras, mīlestība un citi dzīves piedzīvojumi nešķiro.
Manuprāt, būt laimīgai un ar savu ķermeni saskaņā esošai mammai ir/nozīmē BŪT un justies brīvai. Jebkādās izpausmēs. Esot par mammu ir tāda feina un neticama sajūta. Tāds dzirksteļojošs prieks, ka spēju dot dzīvību kādam. Gribas vien rakstīt to banālo, ka mans ķermenis ir manas mājas. Un mājas esot tur, kur esam mēs laimīgi. Piekrītu arī par tām laimītēm… Es dzīvoju ar moto: esi pats, dari pats, roc nu pats!

Ilva


Pateicoties modes un reklāmas industrijas kultivētajiem skaistuma standartiem  mūsdienās, sievietes bieži vien sevi šausta par izmaiņām savā ķermenī,  kas ir dabiskas un dažreiz vienkārši neizbēgamas. Morethansize aicina  ikvienai sievietei  būt bodypositive.

Kas ir bodypositive? Tā ir sociāla kustība, kas sakņojas pārliecībā, ka visām cilvēciskām būtnēm vajadzētu būt ar pozitīvu skatu par savu ķermeņa tēlu. Kustība aizstāv visu ķermeņu pieņemšanu neatkarīgi no formas, lieluma vai izskata. Kustības mērķis ir pievērst uzmanību un likt aizdomāties par to, ka pasaulē diktētie skaistuma ideāli mēdz būt nereāli. Kustība iestājas pret stereotipisku skaistuma ideālu kultivēšanu sabiedrībā.


Santa:

Manas attiecības ar ķermeni vienmēr bijušas, teiksim, sarežģītas. Tomēr, protams, vislielākās pārmaiņas notika tieši grūtniecības laikā. Nejutos labi savā ādā, viss traucēja, reizē gribējās visu un neko. Un, lai cik grūti arī dēls ieradās šajā pasaulē, šobrīd noteikti varu teikt, ka tā ir pati neticamākā un apbrīnojamākā lieta, ko vien esmu piedzīvojusi! Mūsu ķermeņi ir pārsteidzoši – tajā 9 mēnešos izveidojas pati skaistākā radība – mūsu bērns. Kaut kur izlasīju un man ļoti palika atmiņā, ka palikušās strijas –gan uz krūtīm, gan gurniem, vēdera, – tās ir manas tīģerstrīpiņas, cīņas, uzvaras zīmes. Es noteikti daudz vairāk novērtēju savu ķermeni, pieņemu, ka tas ir perfekts savās nepilnībās, bet pats galvenais – tas bija gana labs, lai to par savu mājvietu izvēlētos mans dēls, mīlēts, izlolots. Kādēļ lai arī es pati to nevarētu?
Pirmajā pusgadā kļuvu slaidāka nekā pirms grūtniecības. Tomēr mani vairs neinteresē, ko rāda svari – galvenais, ka esmu vesela, pietiekami jaudīga, lai spētu skriet līdzi savam super aktīvajam dēlam un piedzīvot visu šo pasauli vēlreiz caur viņa acīm. Un es noteikti jūtos daudz sievišķīgāka, jo mīlu sevi – tieši tādu, kāda esmu.

Daiga ar mammu un meitu

Dace:

Mans ķermenis ir dāvājis man dzīves lielākās dāvanas – manus divus burvīgos dēlus. Tie nākuši pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, tāpēc man ir šī rēta. Es nekad neesmu uz rētu skatījusies kā uz ko neglītu – tā ir kā skaista atmiņa! Uzskatu, ka striju un rētu esamība ķermenī nav nosodāma.

Edīte

Svetlana:

Visgrūtāk mums ir iemīlēt savu ķermeni, jo mūsu prātā valda stereotipi par to, kādam tam jāizskatās un, redzot, ka mūsu ķermenis neatbilst valdošajiem stereotipiem, mēs sevi nespējam iemīlēt. Ikviena cilvēka ķermenis ir pilnīgs tāds, kāds tas ir, bet to pieņemt traucē priekšstati par labo un slikto, pareizo un nepareizo, skaisto un neglīto. Tie ir tikai priekšstati, bet mēs tiem ticam, un tā jau ir problēma. Esmu pārkāpusi tam pāri. Lai būtu laimīgs, ir pilnībā jāpieņem savs ķermenis. Skaistums ir tikai iemācīts uzskats. Svarīgs ir nevis citu viedoklis, bet tavējais. Skaistumu ārpus sevis iespējams novērtēt vienīgi tad, kad jūti skaistumu, kas mīt tevī. Pilnībā pieņemot sevi, tu jūties apmierināts ar savu ķermeni un esi ļoti laimīgs.

Kitija:

Ja tu spēj saskatīt skaistumu, tad tikai tāpēc, ka skaistums ir tevī pašā. Jo pasaule ir kā spogulis, kurā katrs redz sevi pašu. /P. Koelju./ Nav mans oriģināls, bet tieši tā es jūtos. Mēs katrs veidojam pasauli sev apkārt. Svarīgākais – kā jūties tu pati, nevis kā jūtas citi attiecībā pret tevi.

autors: Indra Salceviča, foto: Toms Norde, veļa: Change lingerie

fotosesijas bildēm nav veikta digitāla bilžu apstrāde

0 replies on “Morethansize fotoprojekts – mīli sevi bez nosacījumiem!”