Kas ir ķermeņa pozitīvisms?
Ķermeņa pozitīvisms (angliski “body positivity”) ir sociāla kustība, kuras pamatā ir pārliecība, ka ikvienam no mums ir tiesības uz pozitīvu pašvērtējumu sava ķermeņa un izskata kontekstā. Tajā pašā laikā šī kustība aicina kritiskāk izvērtēt sabiedrībā vispārpieņemtās skaistuma un nerakstītiem likumiem pakļautas pieņemama izskata normas. Ķermeņa pozitīvisms šīs normas apšauba, un aicina mūs pieņemt un pozitīvi uzlūkot gan sevi, gan apkārtējos – visus ķermeņus, neatkarīgi no to lieluma, formas un izskata.
Principiāli ķermeņa pozitīvisma piekritēji iet vēl tālāk – viņi atpazīst problēmu ne tikai attieksmē pret lielāka izmēra ķermeņiem, bet arī pret citām sabiedrībā un medijos pozitīvā gaismā maz pārstāvētām vai praktiski nepārstāvētām grupām: transpersonām, cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī rasu grupām, kuras tiek diskriminētas, un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Un, pat tad, ja esi tieva ķermeņa īpašnieks, tas vēl negarantē, ka Tev izdevies “izsprukt cauri sveikā”! Ir pilnīgi iespējams būt “par tievu”, un jau tas vien, ka maza izmēra krūšturus pēc noklusējuma ražo ar polsteriem, norāda uz sabiedrības kopējo attieksmi pret mazām krūtīm… Tādējādi, var secināt, ka ķermeņa pozitīvisma mērķis nav tikai cīņa ar nesamērīgiem un uzspiestiem skaistuma standartiem, lai veicinātu pašapziņu un apmierinātību ar savu ķermeni un izskatu tikai individuālā līmenī. Tā ir cīņa ar šiem standartiem, kā arī kapitālisma un patērētājības iestrādēm, ar kuru palīdzību tiek ne tikai noniecināts lielas sabiedrības daļas izskats, pašvērtējums un pašnoteikšanās spējas, bet arī pelnīts kaudzēm naudas.
“Skaistuma” industrijas spožums un posts
Kā tieši tā dēvētājai “skaistuma” industrijai (angliski “beauty industry”) jeb skaistumkopšanas nozarei ir izdevies prātam neaptveramā mērogā ietekmēt to, kā mēs attiecamies pret sevi un savu izskatu, un kā jūtamies savā ādā? Kā tas nākas, ka bez būtiskas iejaukšanās, nopietna darba ar sevi un sava prāta “pārkalibrēšanas” mēs esam gatavas (jo šī sfēra, lielākoties, “spēlējas” tieši ar sieviešu apziņu) noticēt, ka mūsu izskats ir nepareizs, nepieņemams un ka mums ar to ir “jāstrādā”? Ka mums nepieciešams zaudēt svaru, lietot dārgus kosmētikas produktus un, iespējams, pat vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās?
Visdrīzāk, atbilde slēpjas tajā, ka šādai intensīvai smadzeņu skalošanai esam pakļautas jau no bērnības. Ik dienas mums nākas saskarties ar reklāmām, filmām, seriāliem un žurnāliem, kuri nemitīgi popularizē šo ārkārtīgi ierobežoto skaistuma definīciju – simetriskus sejas vaibstus, tievu ķermeni, gandrīz vienmēr arī gaišu ādas krāsu un jaunību. Vai esat kādreiz redzējušas filmā vai reklāmas fotosesijā kādu sievieti ar spalviņām uz kājām vai padusēs? Ķermeņa apmatojums, šķiet, ir sabiedriski tik nepieņemams, ka pat skūšanās produktu reklāmās absurdi skūtas tiek jau tikai līdz spīdumam gludas kājas… Šāds ķermeņa apmatojuma tabu novedis līdz situācijai, kurā pirmspubertātes vecuma bērni baidās no brīža, kad “sāks augt spalviņas”, jo “tas nav skaisti”. Vai pieņemami? Skaistums ir pozicionēts kā objektīvs koncepts – kā mērķis, uz kuru mums jātiecas līdz spēku izsīkumam un kurš nereti noved līdz ēšanas traucējumiem.
Šāda situācija nav radusies tāpēc, ka skaistumkopšanas nozari aizsāka kāds “ticīgais”, kāds pravietis, kurš ar savu pārliecību par skaistuma objektīvo dabu aizrāva arī citus. Patiesība ir daudz prozaiskāka – skaistumkopšanas nozare zina, kā pelnīt naudu. Daudz, daudz naudas. Uzņēmumi, kuri pārdod notievēšanai un pret-novecošanai paredzētus produktus un pakalpojumus, nav ieinteresēti popularizēt ķermeņa pozitivitātes ideju par sevis un sava ķermeņa pieņemšanu – tas gluži vienkārši ir tiešā pretrunā ar viņu biznesa mērķiem. Sievietes, kuras savā ķermenī un izskatā nesaredz nekādas problēmas, netērēs naudu šo neeksistējošo problēmu risināšanai. Taču, sievietes, kuras par visām varītēm cenšas sevi lauzt, mainīt un pielāgot daudzām no mums fiziski neiespējamam standartam, ir šo uzņēmumu primārā mērķauditorija un ienākumu avots.
Ķermeņa pozitīvisma aktīvisti un vēstneši
Ķermeņa pozitīvisma un “skaistuma” industrijas kontekstā patiesībā daudz interesantākai par viņu līdzšinējiem “grēkiem” šķiet daudzu uzņēmumu jaunā pieeja. Lai to izprastu, nepieciešams neliels ieskats kontekstā – ķermeņa pozitīvisma vēstnešu darbībā. Ķermeņa pozitīvismam ir daudz spēcīgu vēstnešu jeb influenceru, kuri darbojas, galvenokārt, tādās sociālo tīklu platformās, kā Instagram. Sociālo tīklu platformas ir brīvi pieejamas visiem, un daudziem ķermeņa pozitīvisma vēstnešiem ir izdevies savos Instagram profilos pulcināt tūkstošiem sekotāju – lielākoties, sievietes, kurām no sirds apnicis tiekties pēc neiespējamā skaistuma ideāla.
Šie vēstneši ir tikpat dažādi, kā viņu vēstījumi un tēmas, kuras katrs no viņiem izceļ. Piemēram, Megana Džeina Krabe (Megan Jayne Crabbe), kura Instagram pazīstama kā @bodyposipanda, ir ne tikai pulcinājusi savu sekotāju lokā 1,3 miljonus fanu, bet arī izdevusi grāmatu “Ķermeņa pozitīvisma spēks” (“Body Positive Power: How to Stop Dieting, Make Peace with Your Body and Live”). Ikdienā Megana dalās ar informāciju un savām domām par diētu kaitīgo dabu, feminismu, ēšanas traucējumiem (ar kuriem viņa pati gadiem ilgi cīnījusies), un, ne mazāk svarīgi, ar attēliem un video, kuros redzama pati – ar violeti rozā matiem, košām drēbēm un nemaz neapslēptiem kilogramiem, kurus dažs labs varētu dēvēt par “liekiem”.
Atšķirīga, bet ne mazāk iedvesmojoša ir, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošās dānietes Sofijas Heigenas (Sofie Hagen) Instagram platforma @sofiehagendk, kurā viņa pulcējusi 72 tūkstošus sekotāju. Arī Sofija ir sarakstījusi grāmatu – tā saucas “Laimīga resna” (“Happy Fat: Taking Up Space in a World That Wants to Shrink You”) taču, pretēji Meganai, Sofija sevi nepozicionē kā ķermeņa pozitīvisma pārstāvi, bet gan resnuma brīvības (“fat liberation”) aktīvisti, kā arī komiķi – Sofija ir arī komiķe, kura uzstājas publikas priekša un kuras Instagram profilā publicētie un šovos stāstītie joki ir gana izglītojoši resnuma brīvības sfērā, piemēram šis: “I’m just going to go and look at the accessories” (Fat proverb). “Fat liberation” kustība, Sofijas vārdiem runājot, nav par individuālu pozitīva pašvērtējuma iegūšanu, bet gan par politiku – tā ir kustība, kura cenšas izskaust sistemātisku resnu cilvēku diskrimināciju sabiedrības un institūciju mērogā. Jāpiebilst, ka šīs kustības pārstāvji ir atguvuši (angliski “reclaim”) terminu “resns” – viņu izpratnē un lietojumā šim vārdam nav negatīvas pieskaņas, un tas ir gluži vienkārši aprakstošs īpašības vārds.
Kur vējš pūtīs, tur iesim (“go where the wind blows”)
Lai cik atšķirīgi savā starpā nebūtu šie dažādie vēstneši, kuri ar saviem sekotājiem runā par svaru, izskatu un pašnoteikšanos, viens ir skaidrs – cilvēki viņos klausās un viņiem seko, jo viņi piedāvā alternatīvu nomācošajam vāveres ritenim, kas reprezentē bezgalīgo tiekšanos uz nesasniedzamiem skaistuma izdeāliem. Un šo vēstnešu jauniegūtā popularitāte, protams, likusi skaistuma industrijai saausīties, jo, kā jau iepriekš minējām, sievietes, kuras nesaskata savā izskatā problēmu, šo problēmu risināšanai netērēs līdzekļus.
Tā rezultātā var novērot visai apšaubāmu un nožēlojamu daudzu uzņēmumu rīcību, kuri ķermeņa pozitivitāti sākuši izmantot kā savu jaunāko reklāmas kampaņu rīku. Skaistumkopšanas uzņēmumi, kuru produkti un pakalpojumi joprojām paredzēti izskata uzlabošanai un nepilnību novēršanai, cenšas virspusēji pārņemt ķermeņa pozitīvisma saukļus un pārstāvju izteikumus kārtējo reizi pārklājot īstās problēmas ar pūdercukura kārtiņu. “Mīli sevi, un viss izdosies!” Tā vien šķiet, ka ķermeņa pozitīvisma kustības aktualizētās problēmas ar šādu ātru “Jā, jā, Jums taisnība!” no industrijas puses tiek “paslaucītas zem tepiķa”, modeles kļūst vien par pāris izmēriem lielākas (no 34. uz 40.izmēru), proporcijas paliek “pareizās” un kapitālisma pasaule turpina griezties.
Pārstāvniecībai ir nozīme
Ķermeņa pozitīvisma mērķis varbūt ir panākt, ka katrs jūtamies labi savā ķermenī, taču sistemātisku risinājumu sabiedrības un institūciju līmenī tas šī brīža izpildījumā tomēr nepiedāvā. Protams, nav pārāk grūti pieņemt sievieti, kura ir nedaudz apaļīgāka, bet joprojām iekļaujas vispārpieņemto normu robežās. Taču, vai ievērojami smagāka sieviete ar personīgā ķermeņa pozitīvisma palīdzību spēs justies labi savā ādā, ja no apkārtējiem nepārtraukti saņems nosodījumu un nepatikas pilnus skatienus?
Ķermeņa pozitīvisma pārstāvji nešaubīgi dara lielisku darbu, un, pulcinot ap sevi aizvien vairāk un vairāk piekritēju, sniedz tiem pašpārliecību un drosmi iet un cīnīties tālāk arī savā ikdienā. Taču ideālā gadījumā ķermeņa pozitīvismam būs gan iekšēji, gan ārēji panākumi. Tas sniegs cilvēkiem iespēju gūt iekšēju pašpārliecību un arī būt pieņemtiem sabiedrībā – redzamiem, dzirdamiem, akceptētiem un pārstāvētiem.
Pārstāvniecība (angliski “representation”) ir būtiska – neredzot sevi, savam līdzīgus ķermeņus medijos, filmās un seriālos, mums gluži vienkārši nākas secināt, ka mums šajā sabiedrībā nav nozīmīgas vietas, vismaz ne tādiem, kādi šobrīd esam. Un bez šādas veselīgas un pozitīvas pārstāvniecības nonākt līdz pozitīvam paštēlam ir visai sarežģīti.
Darbs, ko darām individuāli, protams, arī ir tas, kurš galu galā sasniegs vai kuram vismaz ir izredzes sasniegt sistemātiskus rezultātus. Attieksmi pret sevi veidojam jau kopš agras bērnības, tāpēc svarīgi ir ne tikai tas, ko redzam medijos, bet arī mūsu tuvinieku attieksme. Ja vecāki, vecvecāki vai citi radinieki negatīvi izteiksies par bērna izskatu, no pašvērtējuma problēmām būs teju neiespējami izvairīties. Jo pārliecinātāk jutīsimies par sevi, jo mazākas izredzes vēlāk dzīvē nonākt toksiskās partnerattiecībās, kurās eksistē negativitāte un nosodījums pret otra izskatu, ķermeni. Veselīga attieksme pret sevi ļauj mums arī identificēt tā dēvētos “red flags” (latviski “sarkanos karogus”) arī parterattiecībās.
mode, sevis pieņemšana un Latvijā radītais modes zīmols – Be-with
Latvijas modes zīmols Be-with, ir radījuši savu apģērbu līniju ar mērķi veicināt veselīgas, mīlošas un ilgtspējīgas partnerattiecības (vairāk par apģērba līnijas konceptu un īpašo dizainu iespējams uzzināt šeit).
Kāpēc mēs runājam par ķermeņa pozitīvismu? Lielākoties mēs ar saviem sekotājiem dalāmies ar domām par attiecībām, mīlestību un pieskāriena nozīmi. Mēs par šīm lietām runājam, jo ticam, ka tās ir cilvēka labsajūtas un laimes pamatā. Taču, pašu pamatu pamats – pirms mēs dodamies pasaulē un veidojam veselīgas attiecības – ir tas, kā mēs uztveram paši sevi.
Mēs esam daudz vairāk, nekā tikai ķermenis, bet neviena cita mūsu patības daļa nesaņem tik daudz pārmērīgas uzmanības un kritikas, kā mūsu ķermeņi. Mūsu vērtība nereti tiek noteikta pēc mūsu izskata un ķermeņa izmēriem. Kā šādā situācijā cilvēkam iespējams veidot un saglabāt pozitīvu paštēlu, un vēl jo vairāk, kā iespējams veidot attiecības un saņemt mīlestību, nemīlot sevi? Mēs gribam izaicināt iesīkstējušos veidus, kādos sabiedrība raugās uz sievietes ķermeni. Un mēs ticam, ka mums ir gan iespēja, gan pienākums piedalīties šajā kustībā un palīdzēt tai augt, spēcināt balsis, kuras mudina sievietes pieņemt savus ķermeņus, novērtēt tos un atzīt, ka ķermenis nav vērtīgs tikai tad, ja tam ir konkrēts izskats.
Kad mēs sākām strādāt pie Be-with apģērbu dizaina, mēs skaidri nodefinējām zīmola pamatvērtības. Būtiska pārliecība, kura iemiesota visos Be-with apģērbos un pie kuras turamies joprojām ir, ka primāri svarīgi ir tas, kā cilvēki valkājot Be-with apģērbu jūtas, un tikai pēc tam – kā izskatās. Mēs ticam, ka labsajūtai un ērtumam, kuru sniedzam savam ķermenim, ir daudz lielāka nozīme nekā izskatam, jo tikai tad, ja mīlēsim savu ķermeni un ļausim tam lieliski justies, mēs šo labsajūtu izstarosim arī ārēji.
Autors: Agra Liege
