Intervija ar Karlīnu Cauni- maldīgā realitāte

Iepriekšējā vakarā, pirms manas tikšanās ar Karlīnu, spēlēju izrādi Dailes teātrī. Izrādes laikā daudzkārt atskanēja ļoti skaļi un lipīgi smiekli. Tie smiekli, kas vienmēr aizrauj sev līdzi citus un ir izaicinājums arī aktieriem. Izrādes beigās paklanoties, kad skatītāju zālē tiek iedegta gaisma, ieraudzīju lielo smieklu autoru. Skatītāja piektajā rindā. Jauna, smaidīga, skaista sieviete. Karlīna Caune. Tā es “iepazinos” ar viņu. Tādēļ, nākamajā rītā tiekoties, smiekli bija pirmais, par ko sākām sarunu.

***

Tev ir ļoti zīmīgi un lipīgi smiekli… Man pašai kolēģi mēdz sacīt, ka dzirdējuši mani starp skatītājiem. Beidzot man bija iespēja saprast, kā ir spēlēt šādu smieklu pavadībā.

Jā. Tuvinieki man par to bieži aizrāda. Vēl pirms vakardienas izrādes, es biju aizgājusi skatīties “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”  kopā ar omīti. Omīte mani visu laiku iebukņīja “kuš, nesmejies, man kauns paliek!”.

„Tu ieraugi kleitas reklāmu, kur dāmas, ieģērbtas kleitās, atrodas kādā konkrētā vidē un Tev jau sāk strādāt iztēle… Kaut kādā ziņā, nopērkot to kleitu, tu nopērc viņu piedāvāto “tēlu” un ideju par to, kas tu būsi”.

Parunājam par “nereālo pasauli”- par mūsdienu sociālo mediju mākslīgo realitāti. Esmu domājusi, kā es savās publikācijās to varētu mainīt, parādīt “medaļas otru pusi”, to, kas slēpjas aiz mana žurnālistu radītā publiskā tēla, aiz skaistām fotosesijām utml.. Taču reiz, kad kaismīgi to apspriedu, mana draudzene žurnāliste uz to atbildēja- “Dārta, daudzi cilvēki patiesībā nemaz negrib redzēt īstenību. Viņi vēlas iegādāties šo “sapni”, kas ir kontrastā viņu problēmām, viņu dzīves negācijām. Viņiem tā visa jau pašiem ir gana un viņi nevēlas tādu informāciju “ēst” vēl arī atpūtai un izklaidei- žurnālu šķirstīšanai – atvēlētajā laikā”.

Tieši tā. Pietam, paskatoties no žurnālu veidotāju skatupunkta- žurnālam maksā par reklāmu- tādēļ viņi cenšas atspoguļot savā saturā to, kas atbilst reklāmas izvietotāju idejai. Tu ieraugi kleitas reklāmu, kur dāmas, ieģērbtas kleitās, atrodas kādā konkrētā vidē un Tev jau sāk strādāt iztēle… Kaut kādā ziņā, nopērkot to kleitu, tu nopērc viņu piedāvāto “tēlu” un ideju par to, kas tu būsi.

Tu esi sākusi strādāt ap 2010 gadu…

Aptuveni,  jā…

Tagad, kad ir pagājuši aptuveni 7 gadi, vai, atskatoties uz šo laiku, ir notikušas kādas ievērojamas izmaiņas modes industrijā?

Jā, ir diezgan. Pirmām kārtām, ir ienākusi sociālā vide, kas pamatīgi mainījusi spēles noteikumus. Kad es sāku ar šo [profesiju] nodarboties, darba pienākumos nebija uzturēt sociālo platformu un piedalīties mārketingā. Runājot par mārketingu- tas ir self promotion- ir jānodarbojas ar sevis paša zīmolvedību un tēla veidošanu, lai dabūtu klientus. Kā perfektu piemēru tam es varu nosaukt “adidas māsas” [Michelle un Regina Yuen- aut.] vai Kardašjanas, jo bez sociālās platformas un pašreklāmas tajā viņas nebūtu sasniegušas ne pusi no tā, ko šobrīd. Salīdzinājumam ir t.s. “vecās modeles”, kas ir gājušas cauri visiem atlases posmiem, tāpat kā es; man šķiet, ka es biju viena no beidzamajām, kas gāja visu to pierasto ceļu: Tu sāc ar šoviem divreiz gadā- Ņujorkas modes nedēļa, Londona, Milāna, Parīze. Tas kopā ir aptuveni mēnesis, un, ja šī mēneša laikā tu izlauzies un tiec pie “lielajiem spēlētājiem”, sadarbojoties ar žurnāliem un citur, tu sevi pierādi un tādā veidā uzbūvē karjeru. Tagad viss notiek caur sociālajiem tīkliem. Ja tu esi gara, smuka meitene un tev ir divi miljoni sekotāju, tad tev ir visas iespējas. Bet es uzskatu, ka šim trendam ir jāmainās. Jo es pazīstu vienu latviešu meiteni, kura arī ir modele, bet viņai tikai tagad paliek 18 gadi; viņai ir savs blogs un aptuveni 300 tūkstoši sekotāju. Lūk, un viena liela šova rīkotāji izvēlējās dot savus produktus- somas- tām modelēm, kurām ir visvairāk sekotāju instagramā, ar domu, ka viņas šo somu lietos un publicēs saviem sekotājiem.

Bet viņi neiedomājās, ka šo jauno modeļu sekotāji galvenokārt ir viņu vecuma jaunieši, tīņi, kuri šādu augstās modes preci nevar atļauties un nepirks. Tev ir 300 tūkstoši sekotāju, kas nav tava mērķauditorija, tā vietā var uzrunāt meiteni, kurai ir, teiksim, 7 tūkstoši sekotāju, taču visi ir pirktspējīga un atbilstoša produkta mērķauditorija. Industrijā to beidzot sāk saprast un atbilstoši pārkārtot.

“Ja tu esi gara, smuka meitene un tev ir divi miljoni sekotāju, tad tev ir visas iespējas. Bet es uzskatu, ka šim trendam ir jāmainās.”

Šobrīd modes pasaulē vienlaikus pastāv tik daudz pretējas tendences- jaunas meitenes, modeles virs piecdesmit, pārlieku tievās un plus size, un pa vidu tam visam saukļi par veselīgu ķermeni un patiesu realitātes atspoguļojumu…

Man tad ir jautājums, kas ir “tā īstā” realitāte? Jo tā mainās, atkarībā no skatupunkta. Manuprāt, šeit ir vērts pieminēt problēmu, ko redzu sieviešu starpā- savstarpējs judgement [tiesāšana- aut.]. Kad neko nezinot, tu atļaujies aktīvi spriest un negatīvi izteikties par citu cilvēku. Runājot par veselīgu augumu, – kas tad ir tas “veselīgais augums”? Mēs nepiedzimstam visi ar vienādu ķermeņa “formulu”, mēs neizaugam vienādas; tas viss ir tik ļoti atšķirīgi, man ir gana daudzas draudzenes ne-modeles, kas ir nenormāli tievas, un viņas savukārt cīnās ar to, lai varētu pieņemties svarā. Viņas trenējas, ievēro speciālas diētas, savukārt citas ēd ļoti veselīgi un uzmana savu figūru, taču viņas no dabas ir ar lielākām krūtīm un ķermeņa faktūru. Tātad, nevar klasificēt cilvēkus pēc vienas šādas mērauklas. Pasaulei ļoti patīk iespringt. Manuprāt, jāsāk ar to, ka jāmāca meitenēm un sievietēm mīlēt sevi tādu, kāda katra ir, nevis skatīties, kas ir vai kas nav pareizi. Nenosodīt vienai otru. Kā vīrietis skatās uz citu vīrieti, kuru viņš nepazīst, un kā sieviete skatās uz citu sievieti, kuru nepazīst?

„Runājot par veselīgu augumu, – kas tad ir tas “veselīgais augums”? Mēs nepiedzimstam visi ar vienādu ķermeņa “formulu” (..) Manuprāt, jāsāk ar to, ka jāmāca meitenēm un sievietēm mīlēt sevi tādu, kāda katra ir, nevis skatīties, kas ir vai kas nav pareizi. Nenosodīt vienai otru”.

Esmu novērojusi, ka nereti aizrādījumi par izskatu nāk tieši no pazīstamajiem cilvēkiem, kas ir līdzās.

Par aizrādīšanu. Man kāds draugs nesen izstāstīja ļoti labu konceptu. Tu cilvēkiem drīksti izteikt kādu savu viedokli vai ieteikumu tikai divreiz. Respektīvi, tu vari pateikt vienreiz, un, ir iespējams, ka cilvēks pirmoreiz nesadzird vai neuztver tavu ideju, tādēļ tu drīksti atkārtot to otro reizi, un pēc tam tev ir jāaizveras. Jo, attiecīgi, pēc otrās reizes viņš noteikti ir dzirdējis un vienkārši negrib uzklausīt tevi vai darīt tā, kā tev šķiet pareizi. Kas vēl ir ļoti interesanti. Dziedātāja Alicia Keys pārtrauca lietot meikapu un,- es saprotu, ka var būt muļķīgi vīrieši, kas uzskata, ka sievietei jāizskatās kā lellei un jāpucējas viņu prieka pēc, bet šajā gadījumā es lasīju sievietes, kas izsakās pat naidīgi, ar domu- “tu šādi apkauno sievietes, uzliec kaut vai skropstu tušu!”. Tas man lika aizdomāties par sieviešu savstarpējo akceptēšanu.

Es ļoti respektēju sievietes, kas ikdienā spēj pamosties pusotru stundu ātrāk, lai perfekti ieveidotu matus un visas dienas gaitā ir nemainīgi galantas, riktīgs ladylike, jo – tā apņēmība, kas ir viņām- katru dienu celties un gatavoties…

Pastāsti par saviem suņiem. Tev šobrīd līdzi ir labradoru meitene Kato. Vai viņa dzīvo Zviedrijā kopā ar Tevi?

Jā, viņa ir latviešu suns, kas dzīvo Zviedrijā. Un reizēm kopā ar mani arī lido, kā šoreiz, uz Latviju, pie manas ģimenes. Pirms tam man bija arī haskijs Laikijs, bet viņš ir pārvācies uz laukiem. Kad paliku stāvoklī, man zuda enerģija un bija dienas, kad nespēju pat piecelties no gultas. Tādēļ mans ļoti labs draugs, kas dzīvo laukos, uzņēmās rūpes par viņu. Tas bija diezgan grūts lēmums, kas iedragā pašcieņu un pašapziņu.

Suns- tā ir atbildība, ko es pati izvēlējos uzņemties. Bet mēs aizvien bieži tiekamies, arī vakar es biju laukos un ciemojos pie Laikija.

Tava darba joma ir ārkārtīgi vizuāla. Vai tev ir kāds favorītfotogrāfs?

Jā, man ļoti patīk Steve McCurry. Viņam ir fantastiskas dabas fotogrāfijas un portreti.

Tava šībrīža mūzikas izvēle?

Esmu atgriezusies pie viena no maniem visu laiku favorītiem. Ben Howard, angļu mūziķis. Esmu bijusi arī uz viņa koncertu, un tagad ir grūti paklausīties viņu ierakstos, jo koncerts bija

tik bagātīgs, ka viss cits pēc tiem iespaidiem šķiet nedaudz pliekans.

Kad tu esi ārpus darba, tu pati, Kate, – kas ir tie zīmoli vai preces, kas Tevi uzrunā un kuras tu labprāt lieto?

Man ir draugi- zviedri, kas dzīvo ASV. Ģimene- vīrs ar sievu, kas izveidojuši savu zīmolu Ragdoll. Viņi rada nenormāli, nenormāli labas apģērba lietas, kas ir ne tikai skaistas, bet izcili ērtas. Man ļoti patīk viņu ideja- brīvā laika šiks. Un ar to es nedomāju rozā samta treniņbikses. Kopumā man nav viens tāds noteikts stils par ko varu teikt- jā, tas ir mans. Tādēļ arī mājās man visām sienām jābūt baltām, jo es zinu- tiklīdz es tās nokrāsošu citās krāsās,  man drīz vien apniks un jau atkal būs jātaisa remonts.

***

Saruna turpinās, mums abām apspriežot dažādas tēmas. Karlīnai vairākkārt zvana draugi, kas vēlas paspēt viņu satikt beidzamajā dienā Latvijā, vēl jāpaspēj aizbraukt arī līdz mammas mājai Jelgavas pusē un attālināti noorganizēt dzimšanas dienas balli draugam, kurš gaida viņu atgriežamies mājās Stokholmā. Karlīna uzvelk silto ziemas jaku, paķer Kato pavadiņu un atvadās ar solījumu “drīz būt atpakaļ”.

Intervēja Dārta Daneviča

***

1993. gadā Latvijā dzimusī Karlīna Caune spoži un pārliecinoši uzsāka savu modeles karjeru ar uzvaru prestižās modeļu aģentūras Ford Supermodel of the World konkursā sešpadsmit gadu vecumā.

Piedalījusies pasaulslavenu zīmolu Dolce & Gabanna, Nina Ricci, Stella McCartney, Burberry, Chanel, Marc Jacobs, Donna Karran, DKNY, Miu Miu, Elizabeth Arden  u. c. šovos un kampaņās, kā arī paijusi uz neskaitāmiem pasaules modes žurnālu vākiem.

Vairāk par Karlīnu

Instagram Karlīna Caune

Leave a comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.