Ēst atkarība!

Kompulsīvie ēšanas traucējumi var skart IKVIENU. Mēs zinām, ka ēšanas traucējumi nav patīkamākais sarunu temats. Mums nepatīk par to runāt, iespējams mēs pat baidāmies par to lasīt un tos izzināt.

Mēs slēpjamies aiz “man garšo ēst”, “es mīlu ēdienu”, “esmu gurmāns” un citām frāzēm, mēs slavējam ēdienu, apbalvojam sevi ar kūkas gabalu, kad noticis, kas labs, un gremdējam sāpes saldējumā un fast food, kad esam noguruši vai izmisuši. Mēs zinām, ka pārmērības ikvienā lietā ir sliktas, tomēr nespējam ielikt vienā kastītē, piemēram, alkohola un ēst atkarību. Tomēr arī pārmērīga ēšana var radīt tikpat lielas veselības problēmas, kā, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana, un tajā brīdī nevainīgais kūkas gabaliņš vairs nemaz tik nevainīgs nešķiet. Uztura speciāliste Lizete Puga norāda, ka ēšanas traucējumi var skart visa veida cilvēkus – nešķirojot. Tie var būt gan bērni, un pieaugušie, gan arī seniori. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka vīriešu vidū šāda problēma neeksistē. Eksistē gan. “Protams, anoreksija un bulīmija ir vieni no zināmākajiem ēšanas traucējumiem. Taču pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par kompulsīviem ēšanas traucējumiem (binge eating) jeb ēdiena atkarību, kas arī ir viena no biežāk sastopamākajām ēšanas traucējumu formām. Dzīvē bieži vien šie ēšanas traucējumi var iet roku rokā, un cilvēks var piedzīvot gan anorektisku fāzi, kuras laikā strauji zaudē ķermeņa masu, izvairās no ēdiena, tad kompulsīvas ēšanas lēkmes, kad ēd pārāk daudz, kā arī var būt mirklis, kad cilvēks mēģina uzturēt sevi formā atbrīvojoties no uzņemtā – vemjot, vai lietojot laksatīvus līdzekļus, piemēram, caurejas zāles,” stāsta Lizete Puga.

Apburtais loks – mēs ēdam, lai justos labāk, taču jūtamies arvien sliktāk un sliktāk. Nenoliegsim – mēs visi kaut reizi dzīvē esam pārēdušies. Galu galā no kā gan citādāk būtu veidojies teiciens par Ziemassvētku brīvdienām, kā nacionālajiem izēšanās svētkiem. Reizēm mums patiešām var nebūt mēra sajūtas un varam apēst vairāk, kā mums vajadzētu. Tomēr Lizete Puga norāda, ka problēmas sākas tad, kad šie paradumi kļūst regulāri, un cilvēks sāk visas savas dzīves problēmas un neveiksmes novelt uz savu svaru un ķermeņa formu, izvairās socializēties, ēd vienatnē, baidās, uzvedas neadekvāti un haotiski ēd. “Kompulsīviem ēšanas traucējumiem raksturīga liela

ēdiena daudzuma uzņemšana mazā laika posmā, un atšķirībā no bulīmijas pēc tam neseko atbrīvošanās no apēstā. Taču seko liela vainas apziņa un depresīvas domas. Visbiežāk šī problēma parādās vairāk vai mazāk agrā jaunībā pēc neskaitāmu diētu izmēģināšanas un vēlmes atbrīvoties no saviem liekajiem kilogramiem, kuri varbūt nemaz nav. Tādējādi, gāžot mītu, ka šī problēma var skart tikai ķermeņa masā lielākos. Tā ir sava veida tiekšanās pēc ideāliem, ko var pavadīt gan kardiovaskulāras problēmas, depresija, trauksme, gan beigu beigās arī aptaukošanās un tai sekojošās problēmas. Tas ir kā nebeidzams aplis – mēs ēdam, lai justos labāk, taču jūtamies arvien sliktāk un sliktāk,” novērojusi uztura speciāliste. Nereti kompulsīvie ēšanas traucējumi parādās pakāpeniski. Izrādās, ka cēloņi tiem var tikt meklēti jau bērnībā, kad esam iemācīti, lai nomierinātos, apēst, ko garšīgu, līdz ar to mūsos rodas apziņa, ja apēdīšu kaut ko garšīgu, man noteikti paliks labāk. Mūsu zemapziņa šo domu pieņem, un arī turpmāk dzīvē tā cenšas risināt problēmsituācijas. Mēs nevēlamies runāt par savām sajūtām, konfrontēt savas emocijas – vieglāk ir ļaut tās atrisināt šokolādes batoniņam.

Kurš kūkas gabals nosaka robežas?

Grūta diena darbā, kāds nodarījis pāri vai galu galā vienkārši liels nogurums no saules trūkuma un neesošā pavasara – to visu mēs dabīgi kaut kā vēlamies kompensēt. Kā gan to vēl vieglāk izdarīt, ja ne, iedvesmojoties no skaistajām Instagram un citu sociālo tīklu bildēm, iegriezties kādā no skaistajām Rīgas eklērnīcām, kas šķiet aug ātrāk kā sēnes pēc lietus. Viena kūciņa, otra, trešā… Kurš kūkas gabals ir tā robeža, ka iespējams vairāk nevajag? Lizete norāda, ka cilvēki, kurus skar ēšanas atkarība, bieži vien to neuzskata par nopietnu problēmu, kura jārisina un jāmeklē palīdzība, bet gan par sava rakstura vājumu. “Divi kūkas gabali ballītē ne vienmēr nozīmēs, ka mums ir problēma. Visbiežāk, ja cilvēkam ir ēšanas atkarība, viņš ēd slepus, un tam līdzi seko depresīvs noskaņojums, ļoti liela vainas apziņa, sevis šaustīšana, trauksme, stress, kā arī diezgan izteiktas svara svārstības un visbeidzot arī aptaukošanās,” skaidro Lizete Puga.

Uztura speciāliste norāda, ka ēšanas traucējumus vislabāk izdodas uzvarēt, strādājot komandā, tādēļ ir nepieciešama gan psihiatra palīdzība, gan tuvinieku atbalsts, gan profesionāļu padomi. “Pirmais, kas būtu jādara, kad saprotam, ka pārmērīgā ēšana nav mūsu rakstura vājums, bet gan reāla problēma – jāvēršas pie psihiatra un psihoterapeita, kas ļaus atpazīt savas emocijas, domas un saprast problēmas cēloņus. Paralēli tam vajadzētu apmeklēt arī uztura speciālistu, ar ko kopīgi izveidot uztura vadlīnijas, kas ļautu normalizēt gan svaru, gan pašsajūtu, gan arī veidot turpmāk veselīgākus ēšanas paradumus,” iesaka Lizete.

Mainām fokusu! Ēdiens nav vienīgā dzīves bauda!

Ja tomēr apzināmies, ka otrs kūkas gabals ir tikai mūsu pašu rakstura vājums, Lizete iesaka nekoncentrēties uz ēdienu un to baudu, ko tas sniedz. “Jācenšas ēst, ievērojot mērenību, daudzveidību un regularitāti. Mēs taču varam sevi apbalvot ar jauniem apaviem vai aktīvu nedēļas nogali kopā ar ģimeni vai draugiem. Mums vienkārši reizēm ir jāmaina fokuss. Ēdiens galu galā nav vienīgā dzīves bauda. Tāpat esmu ievērojusi, jo aizņemtāki mēs esam, jo mazāk mēs domājam negatīvas domas un līdz ar to arī mazāk ēdam. Tāpēc labāk dodamies ārā baudīt pavasari,” aicina Lizete.

***

Autore: Liene Pālēna

Attēli: Lee Price

Leave a comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.