Ēst atkarība – pieredzes stāsts

Atklāts pieredzes stāsts, kā Anna (vārds mainīts) cīnās ar ēšanas traucējumiem.

Domāju, ka pie ēšanas traucējumiem mani noveda pāragri uzsāktas drastiskas diētas. Tās sāku ievērot jau no 12 gadu vecuma, jo biju nedaudz apaļīga. Man bija daudzi kompleksi, un es ar skaudību skatījos uz savām draudzenēm un klasesbiedrenēm, kas bija slaidas un varēja atļauties vilkt drēbes, kas viņām nevis der, bet patīk. Protams, arī vienaudžu acīs nepalika nepamanīti liekie kilogrami, kas bieži ļoti sāpēja, jo tiku aizskarta. Mēģināju ievērot diētas vai ēst veselīgi, bet drīz vien padevos. Kad man bija 14 gadi un tuvojās 9. klases izlaidums, stingri nolēmu, ka vēlos notievēt. Sāku ievērot diētu, kas principā bija ēdienreižu izlaišana un nesabalansēts uzturs. Pakāpeniski jau nonācu tādā stāvoklī, ka tikai vakarā atcerējos, ka neko neesmu ēdusi, un tas šķita normāli. Tolaik es nesapratu, ka man ir ēšanas traucējumi. Diemžēl arī mana ģimene to nesaprata. Vienīgi māsa mēdza mani kontrolēt un jautāja, vai es vispār šodien esmu ko ēdusi. Bet es biju ietiepīga, jo gribēju samazināt svaru – nekas man nelikās neiespējami. Tā es iedzīvojos anoreksijā, kas, protams, rezultējās smagā depresijā un nonākšanā slimnīcā. Nonācu tādā apburtā lokā – medikamenti, kas palielina apetīti un svaru, kas mijās ar badošanos. Atkal anoreksija, depresija, jauni medikamenti. Tas viss ļoti ietekmēja veselības stāvokli un arī vielmaiņu, un joprojām rīšanas lēkmes mijas ar neēšanu pat tagad, kad man jau tuvojas 30. No šī apburtā loka neesmu nekur tālu tikusi. Joprojām, kad uzsāku kādu veselīgas ēšanas kūri, tas beigās rezultējas ar badošanos, neēšanu un tad atkal pārēšanos, līdz ar to svars te strauji pieaug, te strauji krīt lejā. Arī emociju apēšana man nav sveša lieta. Ja esmu stresā vai ko pārdzīvoju, tad man ir tikai divi varianti – vai nu ēdu pārmērīgi vai neēdu nemaz. Ir reizes, kad, jūtoties emocionāli slikti, iepriecinu sevi ar ēdienu, jo šķiet, ka tā kūka vai šokolāde vai fast food kaut nedaudz uzlabos pašsajūtu, bet patiesībā svars tikai aug un atkal sākas depresija. Varu teikt atklāti, ka es neesmu šo cīņu izcīnījusi. Anorektiski traucējumi un depresija manā dzīvē parādās ik pa laikam. Arī tad, kad slimoju ar depresiju un biju slimnīcā, ārsti vairāk

cīnījās ar depresiju, nevis ēšanas traucējumiem. Atceros, kad biju gada laikā nometusi 40 kilogramus svara – sēdēju virtuvē un raudot mammai stāstīju, cik esmu resna, kaut gan biju pavisam izkāmējusi. Jāsaka, ka pat tagad ar lieko svaru, es jūtos labāk, kā toreiz. Esmu sapratusi, ka jāmeklē vidusceļš, ka nedrīkst krist galējībās. Cenšos sev to teikt katru dienu, domājot par savu labsajūtu un galvenokārt veselību.

Vai ir recepte, kā sevi pieņemt tādu kāds Tu esi? Receptes nav, proti, ir – bet katram tā ir citāda. Katram tā balstās uz savas dzīves pieredzi un raksturu. Mēs – Morethansize, vēlamies dalīties ar savu recepti; varbūt kādu no Jums tā iedvesmos un Jūs atradīsiet savu.

Indra. Vispirms gribu teikt – pieņemt sevi tādu, kāda Tu esi ir viegli, ja Tu vispirms beidz nemitīgi salīdzināt sevi ar kādu. Otrkārt, tad, kad Tu izslēdz visu negatīvo apkārt sev, arī savus draugus, kuri ik pa laikam savus kompleksus ārstē uz Tava rēķina. Treškārt, ir jādara tas, ko Tu gribi darīt, nedomājot par to, ko kāds padomās. Ceturtkārt, kādēļ gan Tevi varētu interesēt svešu cilvēku viedoklis par to, kā tu izskaties. Galvenais – kā Tu jūties. Arī es esmu sēdējusi uz diētām, vājējusi, staigājusi kašķīga un sūkstījusies, ka neatbilstu vispārpieņemtajiem kanoniem par stilista vizuālo izskatu.

Autore: Liene Pālēna

Attēli: Lee Price

Natalja. Kā pieņemt sevi? Manuprāt, noslēpums ir pārliecībā par sevi. Mēs esam audzināti tā, ka jau kopš bērnības, ir jāklausa kāda cita cilvēka viedoklim – radinieka, draudzenes, paziņas, frizieres u.c. Tādā veidā “iepotējot” Tev, ka ir jāizpatīk citiem. Bet tā īsti nav – no sākuma ir jāsaprot vai Tu vēlies vienkārši kādam izpatikt, vai arī tas ir tiešām Tavs lēmums/viedoklis. Pēc tam, kad izpatikšana citiem beigsies, Tu pievērsīsies sev. Sāksi dzirdēt savas patiesās vēlmes, tādā veidā kļūsi pārliecināts par sevi un pieņemsi sevi, sāksi ar mīlestību skatīties uz sevi spogulī, jo taču nav svarīgi, ko domā citi, ja Tu uzskati, ka esi skaista. Atceries, Tava teritorija – Tavi noteikumi.

Brigita. Lai pieņemtu sevi, ir jāpieņem sev apkārt esošie tādi, kādi viņi ir – ar atšķirīgu skatījumu uz lietām, viedokli par notikumiem un cilvēkiem. Ja spēj to, tad spēj atbrīvoties no uzspiestajiem stereotipiem par to, kādam tev ir jābūt emocionāli un fiziski, kas ir jādomā, un kā ir jāizskatās. Tu spēj būt tu pats un cienīt savu viedokli, un ķermeni, kļūsti pārliecināts un drošs par sevi. Ja to nespēj, tad jāmaina vide un cilvēki sev apkārt.

Leave a comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.