30.03.2018 sarunas nozīme

Reiz, kad man bija 24, biju aktīva sēdētāja oho.lv – toreiz lielākajā iepazīšanas portālā. Biju visai atvērta lai iepazītos, tādēļ brīvi komunicēju ar dažādiem vīriešiem – arī tādiem, kuriem nebija bildes. Nu lūk, šoreiz atgriezīšos sava pagātnē pie viena no tiem. Dīns – tā es viņu nosaucu… Kāpēc ? Jo viņš sevi sauca par Maiklu, bet patiesībā nēsāja vārdu Leonīds. Dīns bija stipri vecāks par mani, gudrs vīrietis, nostabilizējies, ar attiecību pieredzi. Es – jauna gazele. Gājām uz restorāniem, pavadījām laiku kopā. Atceros kā šodien to dienu, kad no viņa aizmuku… Dienu, kad sapratu – nebūs! Es palīdzēju viņam iegādāties dāvanu meitai, kurai tobrīd bija jābeidz 9. klasi. Gājām pa ielu, viņš nopakaļ un tad izskanēja frāze: kā tik jauna meitene tādu pakaļu noaudzēja? Es atjokoju, neatceros – kaut ko, bet tās dienas vakarā pieliku punktu. Īstenībā – pat neko nepaskaidrojot. Pēc 2 dienām aizgāju uz randiņu ar savu bērnu tēvu. Viņš mūs kaut kā redzēja, nezinu kā, bet bija īstajā vietā un laikā. Es neatbildēju uz zvaniem, viņš pazuda. Ir pagājuši gadi 13, viņš mani apsveica vārda dienā, uzaicināja uz kafiju, un mēs izrunājāmies. Viņš man teica – Tu mani nokrāpi!!! Kā? Mums taču nebija attiecību! Kā es Tevi nokrāpu? Nē! Viņš teica: mums bija attiecības, es tevi mīlēju! Tu biji pati labākā! Bet kā? Kā man bija jāsaprot, ka Tu mani mīli? Kā? Ja Tu man to neteici un neizrādīji? Es no Dīna aizlaidos, jo viņš man neko nepiedāvāja! Es gribēju zināt skaidri savu statusu, lai es saprastu – kas es viņam esmu. Bet ziniet? Vai es vispār ar viņu runāju? Vai es viņam teicu, kā jūtos? Es taču viņam neprasīju, neuzdevu jautājumus un neizrunājos. Šodien saprotu, ka viņu biju nopietni sāpinājusi. Un saprotu arī to, cik liela nozīme ir sarunai un saprašanai par to, kas Tu esi un kas ir sagaidāms. Kam cilvēkam radīta mute? Lai runātu, lai pateiktu savas sajūtas, vienotos un tā tālāk. Es aizlaidos, jo man likās – ko? Resna pakaļa? Bet patiesībā viņam tā pakaļa ļoti patika. Varbūt nebija pareizi noformulējis savu domu, nepareizi izvēlējies vārdus. Tas izrādās bija kompliments. Un ja es toreiz nebūtu noklusējusi un pateikusi, ko domāju par šo izteicienu, viņš man būtu paskaidrojis kas un kā… Ar to es gribēju tikai atzīmēt – cik svarīgi ir sarunāties un runāt! Cik svarīga loma ir vienkāršām sarunām! Tās maina dzīvi. Tādēļ runājam, stāstām, kā jūtamies un jautājam viņam. Otra prātā un jūtās mēs nevaram ielīst. Ja nerunāsim – nekad neuzzināsim. Vai ne?

foto: Amy North

0 replies on “30.03.2018 sarunas nozīme”