Nu šis ir tas maģiskais jā – nav ko vilkt. Precīzāk jau es teiktu – ir ko vilkt, bet gribās kaut ko jaunu. Atturēties no naudas tērēšanas ir baigā māksla. Lai gan arī esmu apdomāto preču pircēja, tomēr man šķiet, ka attiecībā uz izejamiem tērpiem man tā gluži gribas paslīdēt un paslīdēt. Vai pirkt kleitu? Tāds ir jautājums. Vai pirkt jaunas kurpes? Tāds ir jautājums. No vienas puses – pirkt, jo tu esi labākā! No otras – nē, jo tev ir! Un tā es domāju un domāju, un tad saku YOLO – eju pirkt. Aizeju uz veikalu un čušs – kleitas nav. Un tad es saprotu, ka laikam nebija mana. Un nebija ar! Jo man jau ir kleita un nevienam nav svarīgi, kas man būs mugurā un ka svarīgāk par kleitu ir frizūra, smaržas un matu sakārtojums. Tā teikt – kā mums meitenēm paveicies – jauna fričene un pavisam cits kleitas izskats. Ko es ar to gribēju teikt? Svarīga nav tikai kleita – svarīga esi tu pati. Un galu galā, kāda starpība, ka tev tā pati kleita – tu tāpat izskaties labāk nekā pagājušogad. Es noteikti jā! Kā smeju – vīns ar gadiem kļūst vērtīgāks un gardāks 🙂
