17.04.2018 – TINDER ALELUJA! jeb Tinder jūras “zelta zivtiņas”

Sen neesmu rakstījusi par saviem piedzīvojumiem virtuālās iepazīšanās pasaulē. Jāatzīst, jo ilgāk es tajā grozos, jo interesantāk man paliek. Nu lūk, laiks eksperimentiem!

Tā kā mani iepriekšējie mači bija neveiksmīgi, turklāt listē “saderības” sāka krāties skaisto vīriešu galerija, es izlēmu veikt savā ziņā pētījumu – eksperimentu!

Līdz šim dīvainām bildēm vai nikiem like nespiedu. Šoreiz atmačojot visu saderību galeriju, nomainot profilā pamatinformāciju, ievietojot jaunas bildes, sākās jaunu piedzīvojumu jūra

1.eksperiments – spiežam like izskatīgiem džekiem, bet ar dīvainiem vārdiem, burtu savienojumiem utt.

Sākās spēle, ja tā to var teikt! Vēlu piektdienas vakarā izgāju cauri lašu jūrai, piespiedu vairākas sirdis un aizgāju gulēt!

No rīta – Tev ir jauna saderība! Juhū! Un ne tikai, ir arī vēstulītes. Niks – Aleluja.

“Hei!” viņš man raksta, “Mazā, ejam kafijā!”

Kāpēc gan ne? (fikss džeks, patiesībā šādu atbalstu – aizej kafijā un saproti – ir vai nav vērts tērēt savu laiku, pretēja gadījumā sarakste var būt tik ilga kā man ar manu Purvčika gangsteru, un tik dziļa, ka Tu sāc iemīlēties sarakstē vien, un tad sirds sāp, kad uzzini patiesību.. bet tām, kas lasa manus ierakstus, būs skaidrs, par ko iet runa. Atpakaļ pie Aleluja.

Sestdienas rīts, man darbs, norunājam satikties Vērmanīša dārza parkā pie barona pieminekļa. Norunātajā vietā un laikā esmu tur. Vīrietis uzreiz mani atpazina, un nu sākās visai interesanta saruna, ar kuru arī šeit ar Jums gribu dalīties.


 

 

 

 

 

 

 

 

Vārdu sakot, atnāku, nosēžos uz soliņa un saku: “Čau!”  Džeks ievelk pēdējo dūmu un saka: “Sveika!”

I: “Kā tad sokas?”

A: “Tu ar mašīnu esi?”

I: “Jā!”

A: “Braucam pie ūdeņiem?”

“Ko?” es nodomāju.

I: “Kā Tu to domā?”

A: “Nu braucam…  uz Zaķusalu?”

Ko??? Kurš nav dzirdējis, kas ir Zaķusala? Vieta, kur netraucēti mašīnās cilvēki nododas kaislībām un mīlas rotaļām. Mani reiz dienas vidū uz to perēkli bija aizvedis bērnu tēvs, viņam šķita ļoti romantiska vieta, kur daba un tā! Es, protams, ar savu nasko aci saskatīju tikai izlietotos prezervatīvus, kas karājas krūmu zaros, dažādas skārda bundžas un netīrību…  Īstenībā toreiz tā bija pirmā reize, kad dzirdētais apstiprinājās.

I: “Nē! Es ar Tevi tikko iepazinos, kāds ūdeņi?” es viņam atbildēju.

A: “Nu kā gribi! Tu tāda baigi seksīga sieviete.”

I: “Paldies.”

Un tad Aleluja pielec kājās, pienāk pie manis klāt – es sēžu kāju pār kāju salikusi – nostājās tā, ka manas kājas ir starp viņa kājām, jāatzīst ļoti tuvi… pat likās neomulīgi, un saka: “Ja hachu tjebja palapats” (es gribu tevi pamīcīt, paņurcīt!) “… mans sapnis ir tāda sieviete kā Tu! Tev ir tik seksīgs dibens!”

Ko? Par to dibenu laikam būs jāsāk ticēt – šis ir jau 3. vīrietis, kurš man to saka, man gan pašai šķiet, ka seksīgais dibens nemaz nav tik seksīgs.

 I: “Ko Tu neteiksi? Tu mani redzi pirmo reizi dzīvē un jau “davai ejam”? Meitenes tiešām tā dara?

A: “Nu ja! Ko vilkt garumā, es jau seksu Tev nepiedāvāju… gribu Tev pieskarties.” Šiem vārdiem sekoja žests ar rokām – skrullēju radio… (skaidrs, ka ne radio).

Es sāku smieties… džeks atkāpās pāris soļus uz aizmuguri.

A: “Ko smejies? Šitādu Tev kāds ir piedāvājis?”

I: “Nē!”

Tad sekoja nākošais amazing izgājiens.

A: “Klau, a kā Tev patīk? Šitā vai šitā?” Šos vārdus papildināja žests 2 pirkstu atvērta kombinācija, pa kuras starpu dauzījās mēle vertikālā un horizontālā novietojumā.

I: “Amazing” es nodomāju… demonstratīvi paskatījos telefonā un teicu: “Man nav pārāk daudz laika, man aukle jālaiž mājās.”

Un tad nāca ārā pērle…

A: “Ok. Es Tev dodu pusstundu laika izdomāt. Tagad man jāizbrauc uz Mežciemu pēc moča detaļām, un Tev ir jāizdomā. Pēc pusstundas es Tevi gaidīšu Admiņu ielā. Vairāk piedāvājuma nebūs.”

I: “Ok, tad sarakstamies pēc pusstundas”. Piecēlos un aizgāju, iegāju tuvākajā kafejnīcā, nopirku kafiju un uzrakstīju “Paldies par veltīto laiku, bet man tavs piedāvājums nelikās saistošs.

A: “Aber lūdzu”, kuram sekoja unmatch.

Bet, lai šim Aleluja piešķirtu kaut mazliet izskatu, es Jums viņu aprakstīšu.

Neliela auguma, vizuāli simpātisks vīrietis, 40 gadi. Skinny džinsās. Lielā džinsu jakā ar uzrakstiem, ausīs austiņas, tās netika izņemtas ārā sarunas laikā. Uz deguna brilles, a la Ray-ban… tikai uz kājiņas rakstīts – Klasiska – respektīvi, tās bija brilles, kuras festivālos dala kā promo. Pērc saldējumu, dabū brilles. Mutē žļambāta tika živene, bija aplējies ar klasisko Old spice tipa odekolonu… tramīgs, ar superbaltiem zobiem. Starp citu, vienā pusē to bija mazāk nekā otrajā…

Kopumā viņš man vizuāli atgādināja tādu kā gaili… jo visu laiku tramīgi kustējās. Radās iespaids, ka noteikti iepriekšējā vakarā ko dzēris. Un jā, vairāk neko arī par viņu neuzzināju – respektīvi, pat viņa vārdu nē! Tāds nu bija mans pirmais eksperimenta džeks.

Sestdienas rītā vēl bija kādi 3 match ar nezināmajiem, ar vienu, kurš sevi sauca par AB, apmainījāmies visādiem jokiem, runājām par kopīgo nākotni un pirmās kopīgi apēstās čipsu pakas uzglabāšanu sekcijā aiz vitrīnas un kopīgu saules baudīšanu kinostudijas pakājē halātos… pačatojām, un viņš mani atmačoja…

Ko es secināju – nēēē, lai cik smuks puisis būtu, bet, ja nav ar vārdu reģistrējies… kaut kas tur nav! Kaut ko slēpj vai arī nu kaut kas tur nav.

Kopā jautra pieredze… kārtējo reizi pārliecinājos, cik cilvēki ir interesanti.

Turpinājumā eksperiments – like džekiem bez bildēm – redzēs, kas no tā sanāks.

0 replies on “17.04.2018 – TINDER ALELUJA! jeb Tinder jūras “zelta zivtiņas””