Tetovējumi tuvplānā: intervija ar jauno māmiņu un rakstnieci Ievu Ciprusi

Viens no šī brīža aktuālākajiem trendiem pasaulē noteikti ir tetovēties. Tas vienlaicīgi ir izteiksmes veids, protests, veids kādā noslēpt kādu savas dzīves notikumu vai tieši atcerēties to visu mūžu. Tādēļ Elīna uzsāka savu pētījumu par tetovējumiem, to vēsturi, kā arī vaicāja cilvēkiem ar tetovējumiem par vēlmi un motivāciju sevi tetovēt.

Tetovējumi vienmēr ir tikuši vērtēti negatīvi, praktiski visu cilvēces pastāvēšanas laiku. Tikai vecākās primitīvās kopienas skatījās uz tiem pozitīvi un bez aizspriedumiem, kā arī, protams, tie bija saistīti ar pagānismu, iniciācijas rituāliem, nereti liecināja par piederību primitīvas sabiedrības kopienas kastai, proti, esi cīnītājs, mednieks vai zemnieks. Kopš tetovējumi ienāca civilizētajā pasaulē, to nozīme lielākoties tika saistīta ar garīgajām slimībām un noziedzību.

Pētot tetovējumu atzīšanu sabiedrībā, jāmin Viktorijas laikmets un XIX gs. otrā puse, kad “sabiedrības krējums” šādus ķermeņa rotājumus uzskatīja par patīkamu un oriģinālu pašizpausmes veidu.

Tetovējumus kā mākslas forma faktiski sāka tikt pieņemta tikai pagājušā gadsimta 70tajos gados, kad sāka plaukt tādi mūzikas žanri kā pankroks, reps un hip-hops.  Lai vairāk izprastu šī visa trenda izplatīšanos un aktualitāti šodien, Elīna aicināja uz sarunu dažādas dāmas no Latvijas un Somijas, lai saprastu, kāda ir viņu personīgā motivācija un ikdiena ar tetovējumiem. Šis sarunu cikls būs plašs, taču, ja vēlies padalīties ar savu stāstu vai arī pastāstīt par kādu sev tuvu dāmu, kurai ļoti patīk tetovēties, droši raksti e-pastu elina@morethansize.com  vai šeit pat komentāros. 


Ieva Cipruse (29) ir cilvēks, kurš man un sabiedrībai saistās ar tekstiem. Tekstiem, kurus var lasīt dažādos drukātos un elektroniskos formātos par dažādām šobrīd aktuālām tēmām. Tas arī izskaidro Ievas popularitāti Instagram, un to, ka nu jau katrā otrajā mājā Rīgā vari atrast viņas veidotā zīmola TONIGHT traukus, kas ir tik iemīļoti tieši lielisko tekstu dēļ. Sociālajos tīklos Ievu noteikti arī pazīst kā atraktīvās un radošās Mia mammu un Mūnas cepuraino saimnieci. Ievai ir skaisti tetovētas rokas.

Kas Tev ir pašizpausme? Pašizpausme man ir darbi, ko daru. Tas, ko es uzrakstu, ko es uzzīmēju, kā es izpaužu savu domu un sajūtu fiziski uz āru. Taču kontekstā, runājot par tetovējumiem, jā, droši vien pašizpausme ir arī vizuālais tēls. Liela šalle, kad gribi paslēpties, sarkanas lūpa, kad esi drosmīga, tetovējums kā vēstījums vai rota.
Pastāsti vairāk par savu pirmo un pēdējo tetovēšanās pieredzi. Pirmais tetovējums bija dāvana pašai sev divdesmit pirmajā dzimšanas dienā. Tas patiešām bija tetovējums tikai sev, jo tapa vietā, kur citiem ikdienā nav redzams (gurns, zem apakšveļas) un tas bija uzraksts, vārdi, pašai savam spēkam un iedrošinājumam. Biju satraukusies, taču pieredze – ļoti pozitīva, sāpes neatceros, rezultāts patika un joprojām kā pirmais tetovējums šķiet ļoti okei. Pēdējā tetovēšanās pieredze – tika labots viens no tetovējumiem sāpīgā vietā, tādēļ šī atmiņā palikusi drusku sāpīgāka un ar acu aizžmiegšanu.

Cik daudz tetovējumu vai kāda platība Tava ķermeņa ir noklāta ar tetovējumiem? Neesmu ļoti notetovēta, taču cipars vairs īsti nosakāms nav, jo tetovēta ir viena roka no plaukstas līdz elkonim un vēl daži tetovējumi citās ķermeņa daļās.
Vai visiem Taviem tetovējumiem ir kāda kopīga tēma, izpildījums? Kā tas radās un kāpēc? Pirmajiem tetovējumiem nav nedz kopīga tēma, nedz izpildījums, jo tie tapa diezgan spontāni un nedomājot par kopējo tēlu, bet mirkļa sajūtās. Pēdējie jau ir organizētāki un noteikti arī stilistiski līdzīgāki, jo veidoti pie viena mākslinieka. Lielākoties tie ir dabas simboli (īpaši kukaiņi, ziedi, koki), kur katram pamatā ir kāds man tuvs cilvēks vai piedzīvojums. Ir arī tādi zīmējumi, kuri ielikti, lai labāk aizpildītu laukumu, veidojot rokas kopskatu, piemēram, parasti ziedi vai lapas kopskatam.

Vai Tev ir kāds mīļākais tetovējums? Pastāsti par to! Ilgi domāju un pat sāku rakstīt atbildes, bet visu nodzēsu. Mīļākā tomēr nav, jo katram varu atrast savu “mīļākais tetovējums” nozīmi, un galu galā visi sanāk vienlīdz īpaši.


Vai Tu esi nožēlojusi kādu tetovējumu, kas Tev ir? Kāpēc? Nožēlot gluži nenožēloju, jo zinu, ka visu iespējams pārveidot un transformēt citā. Taču šobrīd gluži vienkārši vairs nepatīk viena putna spalva uz “tukšās” rokas. Toreiz, pirms gadiem astoņiem, šķita stilīgi, šobrīd – stilistiski bezgaumīgi :). Stāsts “kāpēc” likts joprojām ir aktuāls, taču izpildījums neapmierina. Es esmu ļoti spontāna savās idejās, vienmēr visi tetovējumi nākuši ātri. Zinu, ko gribu un gribu uzreiz, negaidu pat mēnesi.


Ko Tava ģimene, vecāki (bērni, ja ir) domā par Taviem tetovējumiem? Vecāki – it neko, ar interesi vēro, kas nu būs atkal. Smieklīgi, taču omītēm (abas skaistos astoņdesmit plus) gan baidījos rādīt, sākotnēji centos satikties garās piedurknēs, taču šī vasara bija traki karsta, tā, ka.. 🙂 Meita, trīsgadniece, šķiet domā, ka tā mamma vienkārši izskatās. Dažreiz rāda puķi, kukaini, putnu un mācās nosaukt, kas ir kas. Interesanti būs, kad sāks runāt un taujāt.


Ko Tu domā par tetovēšanās trendu mūsdienās? Tetovētām sejām? Jocīgi šķiet tetovēt visiem vienu un to pašu, taču saprotu, ka tā nu tas ir – kādreiz tie bija taureņi uz muguras, liesmas uz pleca un hieroglifi uz skausta, tagad – ziedu klēpji un papardes. Taču es cienu izvēli, ar prieku novērtēju lielos tetovējumus, kur ieguldīta izdoma un darbs. Tagad tetovējumi ir tik, tik daudziem, ka pat vairs nepievēršu uzmanību kā tetovējumiem, ja tie ir pa vienam – tas ir kā uzlikt krelles vai smukus auskarus. Rotājums. Kas attiecas uz sejas tetovējumiem. Ļoti, ļoti, ļoti drosmīgs solis, pati pagaidām tādu tetovējumu neplānoju, taču atkal – citam drosmīgs solis šķiet mana viena notetovētā roka, citam – tetovējums uz sejas. Tas ir stiepjams jēdziens.


Vai, tavuprāt, tetovēšanās māksla sievietēm arvien vairāk kļūst par veidu, kā mīlēt savu ķermeni un apzināties to? Šis ir labs jautājums. Es teiktu, ka jā, taču varbūt tieši otrādi un tetovējumi ir kaut kas, aiz kā aizslēpties, jo negribas sevi rādīt “kailu”, ja pieņemam, ka tetovējums ir sava veida apģērbs. Fizisks un emocionāls.

0 replies on “Tetovējumi tuvplānā: intervija ar jauno māmiņu un rakstnieci Ievu Ciprusi”