Ir dažādas attiecību beigas. Straujas, kašķiem un dusmām pilnas. Aizvainojumu rūgtums, zaudētā mīlestība, krāpšana utt. Bet ir tādas, kurām vienkārši ir jābeidzas, lai arī sākumā šķiet, ka viss daudz maz ir kārtībā. Jābeidzas, jo Tu vienkārši saproti – tā dzīvot Tu vairs negribi. Pēdējais būs mans stāsts. Protams, manu bērnu tēvs vienmēr man būs dārgs un tā ir manas dzīves liela daļa, kurā kopīgi pārdzīvots un piedzīvots. Dzīvojām visai labi un no malas tā varēja šķist perfekta savienība, ja vien es nebūtu par sarežģītu šai savienībai. Nu lūk! Lēmums nebija viegls, bet tas tika pieņemts. Arī lēmuma pieņemšanas brīdī kaut kādas netveramas stīgas dzīvoja… sauksim to par seksuālo spriedzi, saikni, stīgu… nu ilgu laiku, lai kā arī es vēlētos, man neizdevās ieraudzīt citus vīriešus, vienkārši es viņus neredzēju.
Un tad es iepazinu TINDER. Biju daudz dzirdējusi visādus stāstus – par veiksmīgām attiecībām, laulībām utt. Kāda draudzene TINDER nodēvēja par gaļas tirgu, kurā tiek meklētas vienas nakts attiecības, cita man teica – Indra, bet kur lai citur aizņemti cilvēki iepazīstas? Tieši tā! Un tā sākās mani klejojumi TINDER pasaulē. Īstenībā elementāri – spied sirsniņu tam, kas Tev šķiet pievilcīgs un krustiņu tam, kurš nav Tavā gaumē. Tad tikai gaidi, kad simpātijas sakritīs un kāds Tev uzrakstīs. Pēc pirmās stundas manā kontā 25 “match” un neviena vēstule. Pēc divām stundām – 2 drosmīgie. Sveika! Un virkne standarta jautājumu – tieši tā pat kā 15 gadus atpakaļ – kā iet? Ko daries? Ko meklē? Varbūt kādu kafiju, labāk satikties klātienē utt! Pilnīgi pareiza taktika – kādēļ stiept gumiju – satiecies un vai nu ir, vai nu nav!!!
Tā nu es pirmajā vakarā norunāju tikšanos Kūkotavā ar vienu jaunieti, kinoteātra apmeklējumu ar otru un pikniku nedēļas nogalē ar trešo. Kūkotavā ar pirmo tā arī nesatikāmies, noplauka kā rīta rasa… Uz kinoteātri es aizgāju gan – noskatījāmies uzjautrinošu krievu komēdiju, džeks stāvlaukumā palielījās man ar savu auto un bez kompleksiem, visai droši sāka gar mani grābstīties. Jāatzīst – lai arī puisim nebija nekādas vainas, tomēr dēļ tās necienīgās grābstīšanās otrais randiņš nesekoja! Šodien es dodos piknikā. Kā man ies? To redzēsim!
nezinu vai te komentāri radās, bet gribu es pastāstīt kā man iet.
Tinder:35 gadi, radoša, pozitīva, 3 lielisku bērnu mamma.
Reāli nedaudz pa pusgadu…tinders noriebies, jau acis ņirb no tiem vīriešiem, beigās jau sievietes ar ķeksēju, vismaz klaču ir ar ko uzsist:D
Bet pirmais tinder randiņš (vecums 34) man bija pavasarī. Patiesībā nevajadzēja iet, jo jau bija pirmās kriipiii pazīmes. Vienu dienu man atsūta watsapp bildi, kā džeks piestājsi auto pie manas mājas, viņš zināja tikai vietu kur es dzīvoju. Bet nē nu kaut kā nomierināja viņš mani, jo es jau šim prasu, vai šis nedaudz ar prātu nedraudzējas, vai tik nav manjaks. Tikāmies, sarunāju, tā ka ir tikai stunda laika un ne vairāk. Otrā pazīme bija, ka tomēr nevajag tērēt savu dārgo laiku: aķis nosēdās mašīnai. Trešā pazīme, džeks paziņo, ka neskūsies (šis pat negrib pacensties manis dēļ), atkal neņēmu to vērā. Randiņš tīri ok, zolīdi, tik besī, ka acīs visu laiku blenž. Beigās vairs netikāmies, jo cilvēks negrib veidot jaunas attiecības, viņš grib uzreiz sākt dzīvot kopā, jo laiks “sievai” ir tikai no rīta pēc miega un vakarā pirms miega. Ieteicu viņam ieviest kaķi, būs perfekta sieviete!
Otrais randiņš (vecums 42), vnk nesaderība. Džeks 2 m bez galvas un tāds ar degunu mākoņos. Atvadoties pat nepavadīja līdz auto, bet vnk ierauga paziņu un saka, nu labi čau:D Draudzene teica, ka lai sakot šamo vārdu, sados šim pa bieti. Bet man vienalga.
Trešais randiņš (vecums 41, izskatījās ļoti jauneklīgs). Uzstājīgi uzreiz runāja tikšanos, visādi seksuāli mājieni, bet vīrietim labs humors. Randiņš bija cerīgs, ļoti zolīdi,, bija interesanti, pavadījām visu dienu, pļāpās (mīnuss daudz runāja par bijušo sievu un viņu ķīviņiem par bērniem, analogi pirmam puisim)….bet viss, ja man šķita, ka nu tik būs turpinājums, tad nekā. Bet vispār pirms tā pirmā randiņa, viņš no Mežaparka ar riteni atbrauca līdz manam ciemam: pieprasīja tikties, es atteicos, jo biju mājās jau pēc vakara skrējiena un grasījos jau dušā iet. Tikai virtuāli ik pa laikam viņš par sevi atgādina, ik pa laikam dod mājienus ka varētu tikties, bet beigās neaicina. nesen zvanīja un teica, ka es viņu atgrūdu ar klauna emogy:D Un viņš man visu laiku atgādina vēl par savu varoņdarbu, atbraucot ar riteni:D Tagad domāju, ja šis atkal rakstīs, nosūtīšu klauna emogy. mājiens būs skaidrs:D
ceturtais (40, arī var dot labi ja 30), vēl viens, kurš pirmā randiņā sniedza labu iespaidu, vienīgi varēja mani pabarot ar ko vairāk kā tēju, es esmu maziņa, bet vispār man ar ēst gribas:D tikāmies tieši pusdienslaikā. Sēdējā, tāds pārlaimīgs, acis mirdz. Jauns inovātīvs biznesmenis, pērņemts ar savu darbu, klausījos cītīgi, bija arī citas kopīgas tēma. Interesanti viņš man deva iedvesmu un dažas idejas manam biznesam, tas bija forši. Otrais randiņš ar viņu bija vnk nu kaut kas. Atkal es badā:D tikāmies dienas sākumā līdz vakaram. braucām uz jūru. Pirmais iespaids, sabruka. Mašīnas stiklam cauri neredzēju, saku var tak uzticēt lai uzkopj mašīnu, samaksā un miers. Man atbild, nafig naudu maksāt. Sapratu: skopulis. Nākamais ko no sarunām sapratu, puisim 40 gadi, bet tusē, tā it kā 20. alkohols, tusiņi. dienas beigās, kad braucam uz “kafeijnīcu”jo šim ar laikam ēst gribas, viņš prasa, kāda ir mana nākotnes vīzija ģimenē. es arī saku: māja, ģimene, kopīgi vakari. A viņam pretēji, tusiņi, ceļojumi. Tāpēc viņš pie pirmā pagrieziena uz manu māju pusi nogriezās un aziveda mani mājās:D es jau sapratu, kaut kas nepatika:D Bet “ptu čur jevo” atbira pats. Jo tādu vīrieti es negribu. Tātad finansiāli nestabils, vai super skops (lai gan viņam bija saplīsušas bikses, arī mīnuss…), daudz par savu veselību čikstēja (nav tas vīrišķīgi). un beigās uzrakstīja garu atvadu vēstuli, “..3 bērni man ir par daudz”:D
Piektais. 35 gadi, arī šķīries, viens bērns. Baigais dzīves filozofs, jau sākumā jutu, laikam no dažādām planētām esam. Pats atbrauca, ar avenēm no dārza:D der puķu vietā! Vnk pastaiga. nebija nekāda iespaida. pēc šīs tikšanās, uzreiz ziņa “vai tu mani vari iedomāties, kā savu bērnu tēvu?” Es bez vārdiem. Beigās rakstu: protams, nē! jo tētis bērniem ir! Bet labs draugs vienmēr var kļūt, kas man šķiet loģiski. nepagāja dažas dienas. kad šī tēma atkal pacēlās: nevarot pieņemt manu atbildi. Es ar nevaru pieņemt kā var gādīgam, mīlošam bērnu tēvam vēl dzīvam esot, paziņot, ka tagad bērniem būs jauns tētis! sapratu cilvēks vnk nenobriedis. nesaprot ko runā!
Šiem vīriešiem kopīgs, izjukušas ģimenes un bērni. Tikšanās vieta kafeijnīcā vai kādā restorānā. Nekādu puķu….es tā gribēju, nu vismaz puķes mājās atstiept:))) (pirms 15 gadiem randiņos man vienmēr puķes nesa, tikumi mainījušies).
Pēdējais….29 gadi:D (a na minutačku, man ir 35) i parunājas smuki, i visu laiku var just puisis nogribējies:D es uz provokācijām nepavelkos, bet ķircināt patīk. Puisis no attālākas pilsētas, ar sarežģītu darba grafiku. vienā brīdī sarunājam ātru tikšanos, tikai lai dzīvē redzētu. Dzīvē ļoti pieklājīgs, parunājāmies, par visu tikai ne to “gribuļa tēmu”. ļoti zolīdi. Bet atkal nav puķu:D
atkal grūti sarunāt nākamo reizi tikties, bet es labprāt. Atkal vnk brīvā brīdī cilvēks atskrēja sakot “tu nepārproti, es vnk gribu parunāties, satikt Tevi”. atkal nav puķu:D un pēdējā reize kad tiekos tā pie auto:D parunāšanās beidzās ar bučošanos:D. bet reāli loģisks nobeigums, tomēr esam pieauguši. Bet jāatzīst nekas vairāk, puisis bija pieklājīgs. nekāda grābstīšanās nenotika.
Protams gribas vēl satikt. skaidrs ka gribētos jau normālākos apstākļos, un ar puķēm:D (es nevaru, kā es gribu, lai man ziedus uzdāvina:D). Bet, es jau meklēju attiecības ar perspektīvi, a te jauns, brīvs pusis, bez bērniem, vecuma starpību ne jūt, ne redz vizuāli (kompliments man, protams:D). īsti nav saprotama perspektīve…..cilvēks bērnus grib. kas loģiski. Nezinu, vnk ļauties? Bet bail…gadi iet…Un gribu attiecības. noturīgas.
Ticu, ka var iepazīties internetā un izveidot noturīgas attiecības. Bet cik ats viss ir citādāk, kā pirms 15 gadiem, kad esi jau paŗi 30, šķīrusies, ar bērniem…..
Tagad Tinder tiešām ieeju reti, jo vnk garlaicīgi. esmu atēdusies.
P.S. Tā kā e pastu neredz, bet bloga autors redzēs, es tomēr ielikšu feiko vārdu. Pēc e-pasta, Indra, zināsi, kas esmu:)