Kādā instagram kontā izlasīju – ķermenis ir Tava māja dvēselei, tāpēc tā jāveido skaista! Un tad es aizdomājos. Daudz aizdomājos. Pirmkārt, kas vienam ir skaists, otram – neglīts, otrkārt, piemēram, celtniecībā – būvējot mājas, sanāk baigi dažādi. Reizēm grunstūdeņi liek par sevi manīt, un sasveras kāda mājas siena. Reizēm inženieris mazliet nokļūdās un sanāk kāda nobīde kā, piemēram, Pizas tornis. Un vispār, mājas ir tik dažādas: pilis, debeskrāpji, mazas, lielas viensētas, dzīvokļi un būdiņas – visādas. Un tad, kad mēs pērkam sev māju kā māju, mēs taču izvēlamies, kur un kādā mājā dzīvosim. Vai ne? Līdzīgi ir ar ķermeni. Nu ok, nav Tev Dubajas apartamenti ar silikona ielejām, bet gan lauku sēta ar dobītēm. Un? Bet ir tak forši, kā ir, vai ne? Jo Tev ir Tavas mājas, un Tu tajās dzīvo, un nevienam nav tiesību apšaubīt Tavu māju skaistumu. Un Tavām mājām ir acis un ausis, durvis un palodzes. Un tas jau ir forši, un Tu vari ravēt savu dārzu vai ielaist nezāles, bet tā ir Tava māja! Un tā ir skaista, ja Tu tajā jūties labi. Ja nē – maini māju! Bet jebkurā gadījumā – mīli to, kādu Tev inženieris to ir devis!